Leo Hiršsons

Vikipēdijas lapa

Leo Hiršsons (dzimis 1955. gada 6. jūlijā, Liepājā) ir latviešu aktieris, bijušais nacionālās pretošanās kustības dalībnieks, kā arī pēdējais politiski ieslodzītais Latvijas PSR VDK cietumā.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Leo Hiršsona dzīves gaitas liecina par viņa aktīvu pretošanos padomju okupācijas režīmam, ar nolūku atjaunot 1918. gada 18. novembrī proklamētās Latvijas Republikas neatkarību.

Pēc paša sacītā, Leo Hiršsons pretošanās aktivitātes aizsāka jau 1977. gadā, taču nopietnāk kustībai pievērsās pēc partijas LNNK dibināšanas 1988. gadā 10. jūlijā Arkādijas parkā. Leo Hiršsons tajā nekavejoties iestājās, iegūstot biedra karti ar 17. numuru.[1]

Leo Hiršsonu aizturēja 1989. gadā par šaujamieroču un munīcijas apriti, un nākamajā gadā viņš tika notiesāts. 1990. gada 4. maiju Leo Hiršsons sagaidīja tā dēvētajā Stūra mājā — Latvijas PSR Valsts Drošības komitejas izmeklēšanas izolatorā (zināma arī kā Čekas pagrabi). Atbrīvots tika 16. maijā kā pēdējais politiski ieslodzītais izolatorā.[1][2]

Apbalvojumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kā nacionālās pretošanās kustības dalībnieks par sevišķiem nopelniem Latvijas valsts labā 2018. gada 19. oktobrī tika iecelts par Viestura ordeņa kavalieri un apbalvots ar Viestura ordeni, augstāko valsts apbalvojumu.[3]

Pēc tam, kad 2021. gada vasarā Saeima pieņēma grozījumus likumā Par nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statusu,[4] tā nolēma atzīt Leo Hiršsonu par nacionālās pretošanās kustības dalībnieku.[2] 2022. gada janvārī Leo Hiršsonam svinīgā pasākumā Rīgas domē tika pasniegta nacionālās pretošanās kustības dalībnieka apliecība un krūšu nozīme.[5]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]