Rīgas dome
Rīgas dome | |
---|---|
![]() | |
Līderi | |
Domes priekšsēdētājs |
Mārtiņš Staķis (bez partijas) |
Priekšsēdētāja vietnieki |
Vilnis Ķirsis (JV) Edvards Ratnieks (NA) Linda Ozola (bez partijas) |
Struktūra | |
Locekļi | 60 |
![]() | |
Politiskās grupas |
Koalīcija (34) Opozīcija (26) [5] |
Vēlēšanas | |
Pēdējās vēlēšanas | 2020. gada 29. augusts |
Sēžu zāle | |
![]() | |
![]() | |
Mājaslapa | |
pasvaldiba |
Rīgas dome ir Rīgas pilsētas pašpārvaldes augstākā iestāde. Sastāv no 60 deputātiem, ko ievēl reizi četros gados pašvaldību vēlēšanās. Kopš 2003. gada tā darbojas atjaunotajā Rātsnama ēkā Rātslaukumā 1, Vecrīgā. Pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētājs ir Mārtiņš Staķis (bez partijas, pārstāv frakciju Par!/Progresīvie).
Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Rīgas pašpārvaldi agrāk veica Rīgas rāte (1225—1878), Rīgas pilsētas dome (1878—1917), Rīgas strādnieku deputātu padome (1919), Rīgas pilsētas dome (1919—1940), Rīgas pilsētas pagaidu izpildkomiteja (1941), Rīgas pilsētas darbaļaužu deputātu padome, Rīgas pilsētas Tautas deputātu padome (1944—1992).
Struktūra[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Domes darbību nodrošina Domes priekšsēdētājs, Domes priekšsēdētāja vietnieki, Rīgas pilsētas izpilddirektors un viņa vietnieks, kā arī Pašvaldības administrācijas darbinieki. Rīgas domes priekšsēdētājam šajā sasaukumā ir trīs vietnieki.
Komitejas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Finanšu un administrācijas lietu komiteja,
- Sociālo jautājumu komiteja,
- Pilsētas attīstības komiteja,
- Mājokļu un vides komiteja,
- Pilsētas īpašuma komiteja,
- Izglītības, kultūras un sporta komiteja,
- Satiksmes un transporta lietu komiteja,
- Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja.[6]
Centrālā administrācija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pašvaldības administrācija sastāv no Pašvaldības centrālās administrācijas, Pašvaldības kompetencē esošo nozaru vadošajām iestādēm un Domes departamentiem pakļautām Pašvaldības iestādēm, Pašvaldības aģentūrām, kā arī Pašvaldības administrācijas institūcijām ar īpašu statusu. Pašvaldības administrācija ir organizēta vienotā hierarhiskā sistēmā.
Rīgas pilsētas izpilddirektors nodrošina normatīvo aktu, kā arī citu Domes lēmumu, Domes priekšsēdētāja rīkojumu izpildi pakļautībā esošajās Pašvaldības iestādēs, Centrālās administrācijas struktūrvienībās.
Frakcijas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Termiņa sākumā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Pēc 2020. gada Rīgas domes vēlēšanām Rīgas domē iekļuva deputāti no septiņiem vēlēšanu sarakstiem. Vislielāko vēlētāju atbalstu ieguva Attīstībai/Par! un Progresīvo saraksts.[7]
Frakcija | Frakcijas priekšsēdētājs | Mandātu skaits | |
---|---|---|---|
Attīstībai/Par!/Progresīvie | Mārtiņš Kossovičs | 18 | |
Saskaņa | Konstantīns Čekušins | 12 | |
Jaunā Vienotība | Kārlis Šadurskis | 10 | |
Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība | Einārs Cilinskis | 7 | |
Gods kalpot Rīgai | Juris Radzevičs | 5 | |
Latvijas Krievu savienība | Miroslavs Mitrofanovs | 4 | |
Jaunā konservatīvā partija | Jānis Ozols | 4 |
Pašlaik[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Kopš 2023. gada 12. janvāra Rīgas domē darbojas astoņas[3] deputātu frakcijas un pieci pie frakcijām nepiederoši deputāti[8][9][10][11].
Frakcija | Frakcijas priekšsēdētājs | Mandātu skaits | |
---|---|---|---|
Par!/Progresīvie | Mārtiņš Kossovičs | 14 | |
Saskaņa | Konstantīns Čekušins | 12 | |
Jaunā Vienotība | Olafs Pulks | 9 | |
Nacionālā apvienība/Latvijas Reģionu apvienība | Einārs Cilinskis | 7 | |
Gods kalpot Rīgai | Juris Radzevičs | 5 | |
Latvijas Krievu savienība | Miroslavs Mitrofanovs | 3 | |
Latvijas Attīstībai | Viesturs Zeps | 3 | |
Kods Rīgai | Linda Ozola | 4 | |
Pie frakcijām nepiederoši deputāti | Valters Bergs Kaspars Spunde Jakovs Pliners |
3 |
Priekšsēdētāji[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

- Andris Teikmanis (1990—1994);
- Māris Purgailis (1994—1997);
- Andris Bērziņš (1997—2000);
- Andris Ārgalis (2000—2001);
- Gundars Bojārs (2001—2005);
- Aivars Aksenoks (2005—2007);
- Jānis Birks (2007—2009);
- Nils Ušakovs (2009—2019);
- Dainis Turlais (2019);
- Oļegs Burovs (2019—2020);
- Pagaidu administrācija: Edvīns Balševics, Artis Lapiņš, Aleksejs Remesovs (2020);
- Mārtiņš Staķis (2020—pašlaik).
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «Rīgas domes deputāts Mičerevskis izstājies no partijas 'Latvijas attīstībai' (plkst. 17.22)». delfi.lv. 2020. gada 5. nov.
- ↑ «Pūce un Jaunups mudina RD «Attīstībai/Par!» frakciju izslēgt nemiera cēlāju Mičerevski». www.lsm.lv.
- ↑ 3,0 3,1 «Rīgas domē šķeļas vēlēšanu uzvarētāju frakcija». www.lsm.lv.
- ↑ «Staķis izstājas no 'Attīstībai/Par!' un kustības 'Par!'». delfi.lv. 2022. gada 25. marts.
- ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/konservativo-rigas-domes-deputati-izstajas-no-partijas.a491378/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
- ↑ Rīgas domes koalīcija nodrošinājusi pārsvaru visās komitejās Diena, LETA 2017. gada 23. jūnijā
- ↑ CVK
- ↑ https://www.la.lv/stakis-savus-vardus-atpakal-nenems
- ↑ https://jauns.lv/raksts/zinas/523654-pliners-izslegts-no-lks-rigas-domes-frakcijas
- ↑ https://www.delfi.lv/news/national/politics/konservativo-rigas-domes-frakciju-pametis-valters-bergs.d?id=54949298
- ↑ https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/konservativo-rigas-domes-deputati-izstajas-no-partijas.a491378/?utm_source=lsm&utm_medium=widget-v2&utm_campaign=widget-v2
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Rīgas dome.
- Rīgas dome[novecojusi saite] pilsētas pašvaldības portālā
- Rātslaukums un Melngalvju nams portālā "Cita Rīga"
|
|