Lielās debates

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
1887. gadā uzņemts Andromedas miglāja attēls.

Lielās debates bija astronomijas vēsturē nozīmīgs strīds starp astronomiem Hārlovu Šepliju un Heberu Kērtisu par spirālveida miglāju dabu un Visuma izmēru. Galvenais strīdus jautājums bija - vai tālie miglāji ir nelieli objekti, kas ietilpst mūsu galaktikā, vai tās pašas par sevi ir atsevišķas galaktikas. Debates notika 1920. gada 26. aprīlī Vašingtonā Nacionālajā dabas vēstures muzejā.

Šeplijs uzskatīja, ka Piena Ceļa galaktika ir viss Visums un dažādi spirālveida miglāji ir tās sastāvdaļas. Kā argumentu viņš minēja relatīvos izmērus - ja tas tā nav, tad Andromedas miglājam vajadzētu atrasties 108 (simts miljonu) gaismas gadu attālumā, kas tolaik astronomiem šķita nepieņemams lielums.

Kērtiss, turpretim, uzskatīja, ka Andromedas miglājs ir atsevišķa galaktika. Viņš norādīja, ka Andromedas miglājā ir daudz vairāk novu, nekā Piena Ceļa galaktikā. Ja Andromedas miglājs nav atsevišķa galaktika, tad rodas jautājums, kāpēc vienā galaktikas daļā ir vairāk novu, nekā caurmērā citur.

Strīdu galīgi atrisināja Edvīna Habla atklājumi 1924. gadā, kurš, izmantojot tolaik pasaulē lielāko teleskopu, pierādīja, ka Andromedas miglājs ir atsevišķa galaktika.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]