Piena Ceļš

Piena Ceļa galaktika,^[1] reizēm saukta vienkārši par Galaktiku (grieķu: Γαλαξίας, Galaxías; γάλα, gála — ‘piens’), ir spirālveida galaktika, kas ietilpst galaktiku Vietējā grupā. Šīs galaktikas Oriona spirālzarā atrodas arī Saules sistēma. No Zemes mūsu galaktika ir redzama kā gaišāka josla naksnīgajās debesīs, un šis izskats arī ir devis iedvesmu nosaukt to par “Piena Ceļu”. Pēc citu tālu zvaigžņu sistēmu atklāšanas šis grieķu cilmes vārds tika dots mūsu galaktikas apzīmēšanai.

Fizikālais raksturojums

Piena Ceļa diametrs ir apmēram 30 000 parseku, un tajā atrodas ap 200–400 miljardu zvaigžņu.^[2]^[3]^[4] Galaktikas masa tiek vērtēta aptuveni 5,8×10¹¹ (580 miljardu) Saules masu.^{[nepieciešama atsauce]}

Piena Ceļš pārvietojas ar ātrumu 550 km/s attiecībā pret kosmisko reliktstarojumu Hidras zvaigznāja virzienā.

Pavadoņgalaktikas

Piena Ceļam ir vairākas pavadoņgalaktikas, no kurām lielākā ir Lielais Magelāna Mākonis, kas ir arī trešā tuvākā galaktika kopumā.^[5]

Novērošana

Vislabākais laiks, kad var novērot Piena Ceļu, ir jūnijs un jūlijs, bet vissliktāk to var novērot decembrī un janvārī, jo šajā laikā Saule atrodas starp Zemi un galaktikas centru. Ar neapbruņotu aci Piena Ceļu var novērot kā gaišu joslu, kas stiepjas pāri debesjumam caur 12 zvaigznājiem: caur Strēlnieku (šajā zvaigznājā atrodas galaktikas centrs), Ērgli, Gulbi, Kasiopeju, Perseju, Vedēju, Dvīņiem, Orionu, Kuģa Ķīli, Centauru, Dienvidu Krustu un Skorpionu. To veido galaktikas zvaigžņu vājā gaisma. Arī tās zvaigznes, kuras var redzēt ar neapbruņotu aci, atrodas mūsu galaktikā. Piena Ceļa galaktika attiecībā pret debess ekvatoru atrodas aptuveni 63° leņķī.

Skatīt arī

Astronomijas portāls

Atsauces

↑ Pēc dažu astronomu viedokļa, piemēram, amerikāņa astronoma Džeja Pazačofa (Jay Pasachoff) grāmatā Astronomy: From the Earth to the Universe, ar terminu "Piena Ceļš" ir apzīmējama tikai josla pār debesjumu, kuru var novērot no Zemes, bet galaktikas nosaukumam vajadzētu būt "Piena Ceļa galaktika"
↑ «NASA – Galaxy». NASA and World Book. Nasa.gov. 2007. gada 29. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-04-12. Skatīts: 2012-12-06.
↑ Staff. «How Many Stars are in the Milky Way?». Universe Today, 2008. gada 16. decembris. Skatīts: 2010-08-10.
↑ Odenwald, S. «Counting the Stars in the Milky Way». The Huffington Post, 2014. gada 17. marts. Skatīts: 2014-06-09.
↑ Larry Sessions. «The spectacular Large Magellanic Cloud». earthsky.org. EarthSky, 2018. gada 4. decembris. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.

Ārējās saites

Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Piena Ceļš.

Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
«Mūsu Galaktika» (latviski). liis.lv. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2012-03-23. Skatīts: 2011-07-28.

Šis ar astronomiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to.

[piezīme-1] Pēc dažu astronomu viedokļa, piemēram, amerikāņa astronoma Džeja Pazačofa (Jay Pasachoff) grāmatā Astronomy: From the Earth to the Universe, ar terminu "Piena Ceļš" ir apzīmējama tikai josla pār debesjumu, kuru var novērot no Zemes, bet galaktikas nosaukumam vajadzētu būt "Piena Ceļa galaktika"

[nasa20071129-2] «NASA – Galaxy». NASA and World Book. Nasa.gov. 2007. gada 29. novembris. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2009-04-12. Skatīts: 2012-12-06.

[ut20081216-3] Staff. «How Many Stars are in the Milky Way?». Universe Today, 2008. gada 16. decembris. Skatīts: 2010-08-10.

[odenwald-4] Odenwald, S. «Counting the Stars in the Milky Way». The Huffington Post, 2014. gada 17. marts. Skatīts: 2014-06-09.

[earthsky-5] Larry Sessions. «The spectacular Large Magellanic Cloud». earthsky.org. EarthSky, 2018. gada 4. decembris. Skatīts: 2020. gada 24. jūlijs.

[1]

[2]

[3]

[4]

[5]