Liepājas opera
Liepājas opera bija Liepājas operteātris, kas darbojās Teātra ielā 4 Liepājā no 1922. līdz 1934. gadam, vēlāk kā Liepājas pilsētas drāma un opera (1934—1941), Liepājas drāmas, operas un baleta teātris (1941), Liepājas operas un drāmas teātris (1941—1944), Liepājas Muzikāli dramatiskais teātris (1945—1950).
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Liepājas opera un Tautas konservatorija dibinātas 1922. gadā, izrādēs spēlēja un dziedāja gan konservatorijas audzēkņi, gan pedagogi. Tautas konservatorijā mācījās mūziķi Lidija Blūmentāle, Miķelis Fišers, Edgars Zveja, Ernests Bertovskis, Arvīds Jansons, Artūrs Priednieks-Kavarra, bet Liepājas operā dziedāja Vilma Briede, Helēna Cinka-Berzinska, Mariss Vētra, Natālija Ūlands un daudzi citi. Liepājas operas direktors bija ārsts Ernests Ekšteins.
1934. gadā Liepājas operu apvienoja ar Liepājas Jauno teātri un izveidoja Liepājas pilsētas drāmu un operu. Pēc Latvijas okupācijas 1941. gada februārī Liepājas drāmu un operu pievienoja Liepājas teātrim, izveidojot Liepājas drāmas, operas un baleta teātri. Par tā direktoru iecēla E. Zundmani. Vācu okupācijas laikā Liepājas operas un drāmas teātris 1941. gada 2. septembrī sezonu atklāja ar Verdi "Traviatu", 1942. un 1943. gada sezonas sākās ar Vāgnera "Loengrīnu" un Vēbera "Burvju strēlnieku". 1944. gadā teātra ēka izdega, bet drīz tika atjaunota.
Pēc Otrā pasaules kara beigām to pārdēvēja par Liepājas Muzikāli dramatisko teātri, to vadīja K. Piesis. 1945. gada 3. augustā Liepājas muzikāli dramatiskajā teātrī notika Ž. Bizē "Karmenas" pirmizrāde. 1947. gada beigās teātris iestudēja E. Rapa operu "Atriebības ugunis", bet 1949./1950. gada sezonā operas vairs netiek iestudētas un no 1950. gada teātris turpināja darboties tikai kā Liepājas valsts dramatiskais teātris.[1]
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ liepajniekiem.lv[novecojusi saite] 07.07.2006