Artūrs Priednieks-Kavara

Vikipēdijas lapa
(Pāradresēts no Artūrs Priednieks-Kavarra)
Jump to navigation Jump to search
Artūrs Priednieks-Kavara
Artūrs Priednieks-Kavara.jpg
Galvenā informācija
Dzimis 1901. gada 29. jūnijā
Miris 1979. gada 9. aprīlī (77 gadu vecumā)
Valsts karogs: Amerikas Savienotās Valstis Florida, ASV
Žanri Opera
Komponista Paula Šuberta skaņdarbs, izpilda Artūrs Priednieks-Kavara

Problēmas šo failu atskaņošanā? Skatīt palīdzību.

Artūrs Priednieks-Kavara (dzimis Artūrs Vilhelms Priednieks 1901. gada 29. jūnijā, miris 1979. gada 9. aprīlī) bija latviešu operdziedātājs tenors. Lielu daļu savas radošās karjeras A. Priednieks pavadīja citās valstīs, uzstājoties ar pseidonīmu Kavara (Cavara), kas atvasināts no itāļu komponista Džakomo Pučīni operas “Toska” galvenā varoņa Mario Kavaradosi vārda.[1]

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimis 1901. gadā Liepājā strādnieka Sīmaņa Priednieka un viņa sievas Līzes, dzimušas Krūmas, ģimenē. Līdz 1915. gadam mācījās Liepājas reālskolā. Pēc karadienesta Latvijas bruņotajos spēkos Priednieks 1923. gadā kļuva par Liepājas operas koristu, 1926. gadā nodziedāja grāfa Rikardo lomu Verdi "Masku ballē". 1927. gadā A. Priednieks devās uz Berlīni, kur sākumā dziedāja kinoteātros, vēlāk tika angažēts operas lomām Barmenas Elberfeldes teātrī (Stadttheater Barmen), bet 1928. gadā viņu angažēja Krolla operā Berlīnē (Krolloper). 1931. gadā atgriezās dzimtenē un uzstājās Latvijas nacionālajā operā, dziedot visas izcilākās tenora lomas, viesojās Vīnes, Grācas un Cīrihes operās. 1936. gadā Priednieks devās koncertceļojumā pa Dienvidameriku, ar Arturo Kavaras vārdu uzstājās arī Buenosairesas Kolumba teātrī (Teatro Colón).

Pēc Latvijas okupācijas A. Priednieks darbojās Valsts operas un baleta teātrī, bet 1941.–1944. gadā Rīgas operā. 1944. gada augustā devās bēgļu gaitās uz Vāciju, 1947. gadā pārcēlās uz dzīvi ASV, kur bija dziedāšanas skolotājs Minesotas Gustava Ādolfa koledžā. Pēc pensijas gadu sasniegšanas apmetās Floridā, kur diriģēja St. Pītersbergas latviešu kori. Miris 1979. gadā St. Pītersbergā Floridā.[2]

Radošā darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uzstājies dažādu valstu operās, kopumā dziedājis apmēram 120 operās un sniedzis ap 2000 koncertu.[3]

Kino lomas[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1930. gadā filmējās otrā plāna lomā UFA filmā "Baltais velns" (Der weiße Teufel) par Kaukāza karu.
  • 1935. gadā viņš Pjēra Klodela lomā filmējās ungāru operetes filmā “Džaina, meitene no deju nama” (Dschainah, das Mädchen aus dem Tanzhaus).

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]