Liepājas Peldu iestāde

Vikipēdijas lapa
Liepājas Peldu iestāde (2015).
Liepājas Peldu iestāde (pēc 1902).

Liepājas Peldu iestāde ir Liepājas vēsturiskā centra kultūras un arhitektūras piemineklis, kas atrodas Miķeļa Valtera ielā 13 (agrāk Peldu ielā 59), Liepājā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1860. gadā jūras krastā uzbūvēja "Nikolaja peldu iestādi" (vācu: Nikolaibad) ar karstām un aukstām vannām, 1902. gadā Liepājas galvenais arhitekts Pauls Makss Berči uzbūvēja jaunu peldu iestādes ēku. Peldu iestādē bija dūņu vannas un ķermeņa ietīšana, kā arī masāža. Pēc Pirmā pasaules kara tur tika iekārtota mehanizēta dūņu vannu un komprešu nodaļa, ogļskābes vanna un sēra vannu nodaļas.

1993. gada beigās peldu iestāde vēsturiskajā ēkā beidza funkcionēt, 2021. gadā to par 1,259 miljoniem eiro iegādājās Lietuvas uzņēmums “Liepājas kāpas” (Liepojos kopos), kas vēlas vēsturiskajā ēkā izvietot SPA centru, bet jaunbūvējamā ēkā – viesnīcu, divas konferenču zāles, restorānu, fitnesa zāli. Iecerēti arī peldbaseini 600 kvadrātmetru platībā ārā vai iekštelpās. 2023. gada oktobrī Lietuvas investori publiskoja plānus par spa centra izveidi, vēsturisko ēku saglabājot tikai no ārpuses.[1]

Raksturojums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Peldu iestādes ēkai ir fasāde romiešu villas stilā ar atvērtu dorisku kolonādi un nedaudz izvirzītu centrālo rizalītu un četru kolonnu portiku. Peldu iestādē bija 30 istabas ar siltām jūras ūdens vannām, ūdensdziedniecības nodaļa, romiešu, tvaika un īru pirtis. Imants Lancmanis rakstīja, ka ar peldu iestādes projektēšanu arhitekts it kā atgriezies savas darbības sākumpunktā. Viņš piedāvājis ēku, kas ir izstiepta garumā un kuras galvenā mākslinieciskā tēma ir doriskā ordera kolonāde. Viens no projekta variantiem paredzēja vainagot centrālo telpu ar augstu kupolu, kas ēkai dotu nevajadzīgu svinīgumu un baroka iezīmes. Gluži pretēji, izvēlētais zemais kupols ir visai veiksmīgs, tas lieliski iekļaujas ēkas siluetā.[2]

atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]