Lietuvas Esperanto asociācija

Vikipēdijas lapa
Lietuvas Esperanto asociācija
LitEA ēka Kauņā
Dibināta 1919; 1988 (atjaunošana)
Atrašanās vieta
Galvenās personas 2023: Povils Jegorovs (prezidents),
Arimants Račkausks (1. viceprezidents),
Gražina Opuļskiene (viceprezidente)
Darbības zona Lietuva
Darbības sfēra Esperanto valodas uzturēšana un propaganda
Mājaslapa www.esperanto.lt

Lietuvas Esperanto asociācija (lietuviešu: Lietuvos esperantininkų sąjunga, esperanto: Litova Esperanto-Asocio), saīsināti LitEA) ir organizācija, kas apvieno esperanto valodā runājušus cilvēkus Lietuvā. Ziņu orgāns ir periodiskais izdevums "Litova Stelo" ('Lietuvas zvaigzne'), kas tiek izdots ar pārtraukumiem no 1914. gada. Biedrības galvenā mītne atrodas Ludvika Zāmenhofa sievastēva Aleksandra Silberņika vēsturiskajā mājā Kauņā Zāmenhofa ielā; šī ēka ar Lietuvas valdības lēmumu nodota Lietuvas Esperanto asociācijai bezatlīdzības lietošanā. 1999. gadā atvērts ofiss Viļņā.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Asociācija tika dibināta Kauņā 1919. gada 20. augustā,[1] reģistrēta 1919. gada 10. decembrī.

Pirmais vadītājs bija profesors Aleksandrs Dambrausks (pseidonīms Adoms Jakšts) — prelāts, dzejnieks, rakstnieks un publicists.[1] 1938. gadā Lietuvā bija 880 organizētu esperantistu.[1] 1940. gadā pēc Lietuvas okupācijas sākuma organizācija tika likvidēta. Atkārtoti atjaunota 1988. gadā, gadu vēlāk Lietuvas Esperanto savienība pievienojās Pasaules Esperanto savienībai (Universala Esperanto-Asocio, UEA).

Lietuvas Esperantistu namā, kur atrodas LitEA galvenā mītne, izveidota esperanto bibliotēka ar vairāk nekā 10 000 vienībām, ir arhīvs, apmācības centrs, žurnāla Litova Stelo redakcija, tiek veidots muzejs.[1]

Skaits[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Uz 2023. gadu Lietuvā ir vairāk nekā 3000 esperanto runātāju. Vairāk nekā trešdaļa no viņiem pieder Lietuvas Esperanto asociācijai (salīdzinoši, Latvijas Esperanto asociācijai — desmitreiz mazāk). Šim skaitam pieskaita daudz lietuviešu esperantistu, kuri pēc Lietuvas Republikas atjaunošanas un robežu atvēršanas Eiropā emigrēja uz citām valstīm, bet tur turpina kopt gan esperanto, gan dzimto lietuviešu valodu — īpaši daudz šādu esperantistu emigrantu ir Vācijā un ASV, nedaudz mazāk Zviedrijā, Francijā, Nīderlandē un Lielbritānijā, bet diaspora aptver arī Dienvidameriku un Austrāliju. Un otrādi, starptautisku pāru dēļ Lietuvā sākuši dzīvot arī ārzemju esperantisti — piemērs tam ir korejiešu esperantists Čoe Tesoks, kurš jau daudzus gadus ar ģimeni dzīvo Viļņā, strādā par žurnālistu medijiem Dienvidkorejā un, cita starpā, ir Lietuvas Esperanto asociācijas tīmekļa vietnes administrators

Starptautiskie kontakti[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

UEA valdes locekļi vairākkārt viesojās Lietuvā, ar LitEA starpniecību tikās ar valsts augstākajiem vadītājiem un amatpersonām. 2005. gadā UEA Viļņā organizēja 90. Vispārējo esperanto kongresu, kurā piedalījās vairāk nekā 3000 esperantistu no 70 valstīm.

Valde (2023. gadā)[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Prezidents: Povils Jegorovs
  • Pirmais viceprezidents: Arimants Račkausks
  • Otrā viceprezidente: Gražina Opulskiene
  • Atbildīgā sekretāre: Asta Nastaravičiūte[2]

Citas esperanto organizācijas Lietuvā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Lietuvā ir salīdzinoši daudz autonomu reģionālu, jauniešu vai arodapvienojošu esperanto grupu un klubu, kas faktiski eksistē Lietuvas esperanto grupu vienotā tīklā kopā ar LitEA. Šādi klubi, biedrības utt. darbojas Viļņā, Kauņā, Šauļos, Klaipēdā, Panevēžā, Visaginā, Pasvalē, Palangā, Mažeiķos, Jurbarkā un Marijampolē.[3]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 1,3 anyksciai.lt. P. Jegorovs par esperanto
  2. «Litova Esperanto-Asocio». www.esperanto.lt. Skatīts: 2023-05-26.
  3. «Esperanto-organizoj en Litovio». www.esperanto.lt. Skatīts: 2023-05-26.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]