Pāriet uz saturu

Palanga

Vikipēdijas lapa
Palanga
Pilsētas pašvaldība
Palanga
Karogs: Palanga
Karogs
Ģerbonis: Palanga
Ģerbonis		Logo: Palanga
Logo
Neformālais nosaukums: Vasaros sostinė (Vasaras galvaspilsēta)
Palanga (Lietuva)
Palanga
Palanga
Atrašanās vieta Lietuvā
Koordinātas: 55°55′N 21°4′E / 55.917°N 21.067°E / 55.917; 21.067Koordinātas: 55°55′N 21°4′E / 55.917°N 21.067°E / 55.917; 21.067
Valsts Karogs: Lietuva Lietuva
Etnogrāfiskais reģions Žemaitija
Pašvaldība Palangas pilsēta pašvaldība
Pirmoreiz minēta 1161
Pilsētas tiesības 1791
Seņūnijas Sventāja, Būtiņģe
Platība
 • Kopējā 79 km2
Iedzīvotāji (2023)[1]
 • kopā 18 132
 • blīvums 223/km²
Laika josla EET (UTC+2)
 • Vasaras laiks (DST) EEST (UTC+3)
Mājaslapa www.palanga.lt
Palanga Vikikrātuvē

Palanga (lietuviešu: Palanga, žemaišu: Palonga) ir pilsēta un pašvaldība Lietuvā pie Baltijas jūras, 25 km uz ziemeļiem no Klaipēdas. Palanga ir ievērojama kūrortpilsēta.[2] Pilsētas daļas ietilpst — Palanga, Sventāja un Būtiņģe, atrodas 3 pasta nodaļas (centrālā — LT-00001).

Līdz 13. gadsimtam Palangas apvidus ietilpa kuršu Megavas zemē. Pēc Kursas sadalīšanas 1253. gadā to ieguva Livonijas ordenis. Līdz 15. gadsimtam tā bija strīdus teritorija starp žemaišiem un Vācu ordeni. Pēc 1422. gada Melnas līguma to ieguva Lietuvas dižkunigaitija, vēlāk Polijas—Lietuvas kopvalsts. Lielā Ziemeļu kara laikā 1705. gadā zviedru karaspēks ieņēma un izpostīja Palangas ostu, vēlāk lietuvieši to atguva. Pilsētas tiesības no 1791. gada.[3]

Palangas vasarnīcas (1901).

Pēc 1795. gada Polijas dalīšanas Palanga nonāca Krievijas Impērijas sastāvā. 1819. gadā Palangas pagastu pievienoja Kurzemes guberņas Grobiņas apriņķim, rezultātā Kurzemei bija 6,4 km gara robeža ar Prūsijas Karalisti, vēlāk Vācijas Impēriju. Pulkvedis Mihaels Tiškevičs (1761–1839) 1824. gadā nopirka Palangas muižu, viņa mazdēls Fēlikss Tiškevičs (1870–1932). XIX gadsimta beigās Palangā valdošie grāfi Tiškeviči izlēma būvēt piestātni kuģiem, lai pārvadātu grāfu ķieģeļnīcā izgatavotos ķieģeļus. Piestātne tika uzbūvēta 1884. gadā, no kuras uz Klaipēdu un arī Liepāju kursēja kuģis "Phoenix". Vēlāk, kad ķieģeļu eksports neattaisnojās, ar šo kuģi tika pārvadāti pasažieri. Taču pēc vētrām piestātnē pienesa smiltis un tilts kuģniecībai nederēja. No 1892. gada jūras tilts kļuva par iemīļotu pastaigu vietu. Kad laiks, jūras viļņi un vējš tiltu izpostīja, tad 1998. gadā uz betona pāļiem tika uzbūvēts jauns tilts, kura garums ir 470 metri.[4] 1897. gadā Palangā uzcēla neoklasicisma stila pili (arhitekts Francis Švehtens). 19. gadsimta beigās Palangas proģimnāzijā mācījās Antans Smetona. Latvijas brīvības cīņu beigās Latvijas armija atbrīvoja Palangu no bermontiešiem un netālu no tās atradās Latvijas—Vācijas robeža. Lai dotu Lietuvas Republikai pieeju Baltijas jūrai, 1921. gadā Latvijas—Lietuvas robežlīgumā Palangas apgabalu (111 km2) pievienoja Lietuvai,[5] tomēr vēlāk Lietuva ieguva arī Klaipēdas ostu, bet Palangu lietuvieši pārsvarā izmantoja kā jūrmalas peldvietu. 1881. gadā Palangā dzīvoja ap 1600 iedzīvotāju, 1897. gadā ap 2000, 1926. gadā ap 2000 iedzīvotāju, no kuriem liela daļa bija latvieši.[3][6] 1998. gadā pilsētas ziemeļu daļā — Būtiņģē tika atklāts Būtiņģes naftas termināls.

Daba un ģeogrāfija

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Caur pilsētu uz rietumiem plūst Rāžes upe, pār kuru uzbūvēts 10 tiltu un tiltiņu. Pilsētas rietumu nomali apskalo Baltijas jūra, šeit atrodas pilsētas pludmale. Palangas austrumos atrodas „Pavėsio” ģimenes dārziņi. Dienvidu nomalē atrodas Nemirseta ar etnogrāfisko Anaišu kapsētu. Klaipēdas virzienā uzbūvētas kājāmgājēju un riteņbraucēju takas. Palangā atrodas arī hipodroms.

Jūras krastā izveidots Birutes parks, jo atbilstoši leģendām, te Birutas kalniņā apbedīta Lietuvas dižkunigaiša Ķestuta sieva un Vitauta Dižā māte Biruta. Viņai te arī uzstādīts bronzas piemineklis. Parkā atrodas Palangas botāniskais dārzs, pils, kas piederējusi grāfiem Tiškēvičiem. Pilī izvietots Palangas Dzintara muzejs. Palangas vizītkarte ir arī 1960. gadā uzstādītā Roberta Antiņa (Robertas Antinis) skulptūra "Egle zalkšu karaliene". Autors dzimis 1898. gadā Kaldabruņā Ilūkstes apriņķī, miris 1981. gadā Kauņā.

Palangā ir iespējams nokļūt no Klaipēdas, Šauļiem un Liepājas. Palangai nav dzelzceļa savienojuma, bet starp Palangu, un Sventāju atrodas Palangas starptautiskā lidosta, kura nodrošina gaisa savienojumus ar Rīgu, Oslo un Kopenhāgenu.[7]

Kaut arī pilsētai raksturīgs jūras klimats (vējains un diezgan daudz nokrišņu), 1994. gada jūlijā un 2002. gada augustā nokrišņu pilsētā nebija vispār (0,0 mm).

Iedzīvotāju skaits pa gadiem

gads182318631867188118971920195919701979198920012011
iedz.skaits~800135014141618241914575685809111980175711762315732

Tautības

gadsiedzīvotāju skaitslietuviešikrievilatviešipoļiukraiņibaltkrievivāciešiebrejitatāriarmēņičigānipārējienezināmie
186313501566412124+krievi+krievi12487000000
188116183124230+lietuv.+krievi+krievi112112100010
1920 1696[8] 916[8]
200117623165744802204210453191171701482
2011157321483943315233963913nez.nez.15nez.1589
  • Tautas skaitīšanu dati.

Sadraudzības partneri

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
  1. ↑ Pilsētu iedzīvotāju skaits gada sākumā; pārbaudes datums: 12 februāris 2023.
  2. ↑ Palanga. Visuotinė lietuvių enciklopedija. Skatīts: 2023-01-04.
  3. 1 2 Palangos istorija. Visuotinė lietuvių enciklopedija. Skatīts: 2023-01-04.
  4. ↑ Palangas tūrisma informācijas centra buklets
  5. ↑ Latvijas iegūtās un zaudētās teritorijas neogeo.lv
  6. ↑ Latviešu Konversācijas vārdnīcas XV sējums. Rīga, 1937. gads, 30423—5 slejas
  7. ↑ «www.flightstats.com». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2013. gada 18. maijā. Skatīts: 2011. gada 6. oktobrī.
  8. 1 2 SVENTĀJAS LATVIEŠU VALODA - STATIKA UN DINAMIKA 22 lapa, 2, tabula

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Palanga&oldid=4396677"