Lija Brīdaka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lija Brīdaka
Personīgā informācija
Dzimusi 1932. gada 3. septembrī (87 gadi)
Valsts karogs: Latvija Alūksne, Latvija
Dzīves vieta Rīga
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, rakstniece, tulkotāja
Valoda latviešu
Augstskola Latvijas Valsts Universitāte
Apbalvojumi 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

Lija Brīdaka (dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē) ir latviešu dzejniece.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi grāmatveža ģimenē, beigusi Alūksnes vidusskolu (1951). Absolvēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļu (1956), kā arī Augstākos scenāristu kursus Maskavā (1966). Literāras publikācijas no 1953. gada. No 1958. līdz 1963. gadam strādāja Rīgas televīzijas studijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā.

Kopš 1962. gada Rakstnieku savienības biedre.[1] No 1967. līdz 1972. gadam Rakstnieku savienības valdes sekretāre. No 1976. līdz 1978. gadam izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece. No 1982. līdz 1987. gadam Rīgas kinostudijas galvenā redaktore.[2]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzejoļu krājumi "Man dzīve dāvina smaidu" (1962), "Zem pērkona dabesīm" (1966), "Domu dienas" (1968), "Uzticības vārdi" (1972), "Gulbju pavadīšana" (1977), "Mazas ironeskas" (1979), "Septembra tembrs" (1982), "Mūžīgais vaicājums" (1986), "Māja" (tajā iekļauta arī Bellas Ahmaduļinas dzeja L. Brīdakas atdzejojumā, 1992), "Divēji vēji" (1997), "Magoņu mākoņi" (1999), "Mežraga sauciens" (izlase, 2002) un "Virši iezied atvasaru" (2012).
  • Garstāsti "Dienas prasa atbildi..." (1964) un "Pilsētas atslēgas" (1975, ekranizēts 1973),
  • Stāstu krājums "Portrets profilā" (1970),
  • Romāni "Atspēle" (1997), "Aizvējš pie jūras" (2000) un "Melnās ogas" (2001),
  • Bērnu grāmatas "Egļu zvaniņš" (1997) un "Spicie prātiņi" (1999).

Kopā ar Ruti Lediņu tulkojusi Somijas zviedru rakstnieces M. Tikanenes romānu dzejā "Gadsimta mīlas stāsts" (1997). Sastādījusi Annas Ahmatovas dzejas izlasi "Baltie gājputni" (1983), Bellas Ahmaduļinas dzejas izlasi "Noslēpums" (1987, abām arī līdzatdzejotāja), krājumu "Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā" (1997), Valdas Moras dzejas krājumu "Jāsteidzas dzīvot" (1997) un Ilzes Kalnāres dzejoļu izlasi "Īsas vasaras rasa" (1998). Veidojusi scenārijus filmām "Stari stiklā" (1970) un "Pilsētas atslēgas (1974).[3]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]