Lija Brīdaka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Lija Brīdaka
Personīgā informācija
Dzimusi 1932. gada 3. septembrī
Valsts karogs: Latvija Alūksne, Latvija
Mirusi 2022. gada 19. septembrī (90 gadi)
Pilsonība Karogs: Latvija Latvija
Vecāki Jānis Brīdaks, Rozālija Brīdaka
Māsas Māra Svīre
Dzīvesbiedrs Ēriks Lejietis
Literārā darbība
Nodarbošanās dzejniece, rakstniece, tulkotāja
Valoda latviešu
Augstskola Latvijas Valsts Universitāte
Apbalvojumi 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme

Lija Brīdaka (dzimusi 1932. gada 3. septembrī Alūksnē, mirusi 2022. gada 19. septembrī) bija latviešu dzejniece.

Dzīvesgājums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dzimusi 1932. gadā Alūksnē grāmatveža Jāņa Brīdaka un viņa sievas skolotājas Rozālijas Brīdakas ģimenē, māsa Māra kļuva par rakstnieci. Mācījās Alūksnes septiņgadīgajā skolā un Alūksnes vidusskolā, studēja Latvijas Valsts Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātes Latviešu valodas un literatūras nodaļā, kuru absolvēja 1956. gadā, studiju laikā 1953. gadā sāka publicēt savus literāros darbus. Strādāja par skolotāju Bauskas 1. vidusskolā (1956–1958), tad no 1958. līdz 1963. gadam Latvijas televīzijas Literāri dramatisko raidījumu redakcijā. 1962. gadā viņu uzņēma Rakstnieku savienībā.[1]

1966. gadā absolvēja Augstākos scenāristu kursus Maskavā. No 1967. līdz 1972. gadam bija Rakstnieku savienības valdes sekretāre. No 1976. līdz 1978. gadam izdevniecības "Liesma" galvenā redaktora vietniece. No 1982. līdz 1987. gadam Rīgas Kinostudijas galvenā redaktore.[2] Pēc Latvijas neatkarības atjaunošanas darbojās Latvijas Rēriha biedrībā.

Mirusi slimnīcā 2022. gadā.[3]

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Dzejoļu krājumi "Man dzīve dāvina smaidu" (1962), "Zem pērkona dabesīm" (1966), "Domu dienas" (1968), "Uzticības vārdi" (1972), "Gulbju pavadīšana" (1977), "Mazas ironeskas" (1979), "Septembra tembrs" (1982), "Mūžīgais vaicājums" (1986), "Māja" (tajā iekļauta arī Bellas Ahmaduļinas dzeja L. Brīdakas atdzejojumā, 1992), "Divēji vēji" (1997), "Magoņu mākoņi" (1999), "Mežraga sauciens" (izlase, 2002) un "Virši iezied atvasaru" (2012).
  • Garstāsti "Dienas prasa atbildi..." (1964) un "Pilsētas atslēgas" (1975, ekranizēts 1973),
  • Stāstu krājums "Portrets profilā" (1970),
  • Romāni "Atspēle" (1997), "Aizvējš pie jūras" (2000) un "Melnās ogas" (2001),
  • Bērnu grāmatas "Egļu zvaniņš" (1997) un "Spicie prātiņi" (1999).

Kopā ar Ruti Lediņu tulkojusi Somijas zviedru rakstnieces M. Tikanenes romānu dzejā "Gadsimta mīlas stāsts" (1997). Sastādījusi Annas Ahmatovas dzejas izlasi "Baltie gājputni" (1983), Bellas Ahmaduļinas dzejas izlasi "Noslēpums" (1987, abām arī līdzatdzejotāja), krājumu "Hilda Vīka atmiņās, mākslā, rakstniecībā" (1997), Valdas Moras dzejas krājumu "Jāsteidzas dzīvot" (1997) un Ilzes Kalnāres dzejoļu izlasi "Īsas vasaras rasa" (1998).

Veidojusi scenārijus filmām "Stari stiklā" (1970), "Pilsētas atslēgas" (1974), "Agrā rūsa" (1979) un "Maija un Paija" (1990).[4]

Apbalvojumi un pagodinājumi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «Lija Brīdaka — (LRSP) Radošo savienību profesionālo mākslinieku reģistrs». Skatīts: 2017. gada 14. jūlijā.
  2. «Lija Brīdaka - Garamantas.lv». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 21. novembrī. Skatīts: 2019. gada 1. februārī.
  3. Mūžībā devusies dzejniece Lija Brīdaka lsm.lv 2022. gada 20. septembrī
  4. «Lija Brīdaka jubilejā izdod dzejoļu krājumu». Līgatnes novada dome. Skatīts: 2017. gada 14. jūlijā.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]