Pāriet uz saturu

Lingala

Vikipēdijas lapa
Lingala
Lingála
Valodu lieto:  
Reģions: Centrālā Āfrika
Pratēju skaits: 20 miljoni (2020. gadā)
Valodu saime: Nigēras-Kongo valodas
 Atlantijas-Kongo valodas
  Benue-Kongo valodas
   bantoīdu valodas
    bangi–ntomba valodas
     Lingala 
Rakstība: latīņu raksts 
Oficiālais statuss
Oficiālā valoda:
Regulators:
Valodas kodi
ISO 639-1: ln
ISO 639-2: lin
ISO 639-3: lin 
Lingalas izplatība Āfrikā

Lingala (Lingála) ir viena no bantu valodām, kas pieder Nigēras-Kongo valodu saimei. Tā ir valsts valoda divās valstīs — Kongo Republikā un Kongo DR. Lingala kā dzimtā valoda ir aptuveni 20 miljoniem cilvēku (2020. gadā), bet pratēju skaits tiek lēsts pat līdz 60 miljoniem, jo tā ir viena no ikdienā lietotajām valodā Kongo upes baseinā.

Vēsture

[labot | labot pirmkodu]

Lingala ir attīstījusies no bobangi valodas, ko vēsturiski lietoja tirdzniecības sakariem gar Kongo upi. Koloniālajā laikā, īpaši 19. gadsimta beigās, valoda tika standartizēta, un katoļu misionāri, piemēram, Svētā Gara tēvi, sistematizēja lingalas gramatiku, pielāgojot to katehēzes un izglītības vajadzībām.

Beļģijas koloniālās administrācijas laikā lingala kļuva par militāro un administratīvo palīgvalodu Kongo teritorijā. Tā tika ieviesta arī Force Publique (koloniālais armijas formējums), kas veicināja tās izplatību un prestižu.

Pēc neatkarības iegūšanas lingala saglabāja savu nozīmi kā kultūras un ikdienas saziņas valoda. Tā kļuva īpaši populāra caur mūziku, piemēram, soukous un rumba zaïroise, kas 20. gadsimta vidū un beigās kļuva pazīstama visā Āfrikā.

Mūsdienās lingala turpina attīstīties pilsētvidē, aizgūstot vārdus no franču, portugāļu un angļu valodām. Pilsētu lingala (Lingala ya cité) atšķiras no tradicionālākām vai standartizētām formām.

Ārējās saites

[labot | labot pirmkodu]