Kongo Demokrātiskā Republika

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par Kongo Demokrātisko Republiku. Par citām jēdziena Kongo nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Kongo Demokrātiskā Republika
République démocratique du Kongo(franciski)
Kongo Demokrātiskās Republikas karogs Kongo Demokrātiskās Republikas ģerbonis
Karogs Ģerbonis
HimnaDebout Congolais (franču)
Location of Kongo Demokrātiskā Republika
Galvaspilsēta
(un lielākā pilsēta)
Kinšasa
4°19′S 15°19′E / 4.317°S 15.317°E / -4.317; 15.317
Valsts valodas Franču valoda
Etniskās grupas  Luba 18%
BaKongo 16%
Mongo 14%
Ruanda 10%
Azandi 6%
Bandi+Ngali 6%
Valdība Pusprezidentāla republika
 -  Prezidents Džozefs Kabila
 -  Premjerministrs Augustins Matata Ponjo
Likumdevējs Parlaments
 -  Augšpalāta Senāts
 -  Apakšpalāta Nacionālā asambleja
Neatkarība
 -  no Beļģijas 1960. gada 30. jūnijā[1] 
Platība
 -  Kopā 2 345 409 km² (11)
 -  Ūdens (%) 4,3
Iedzīvotāji
 -  iedzīvotāji 2014. gadā 77 433 744[1] (19.)
 -  Blīvums 33,01/km² (182.)
IKP (PPP) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā 55 miljardi US$[2] 
 -  Uz iedzīvotāju 694 US$[2] 
IKP (nominālais) 2014. gada aprēķins
 -  Kopā 30,8 miljardi US$[2] 
 -  Uz iedzīvotāju 416 US$[2] 
Džini koef. (2006) 44.4 
HDI (2013) 0.338 (186.)
Valūta Kongo franks (CDF)
Laika josla WAT un CAT (UTC+1 līdz +2)
Interneta domēns .cd
Tālsarunu kods +243

Kongo Demokrātiskā Republika (franču: République démocratique du Congo), agrāk — Zaira, ir valsts Centrālajā Āfrikā. Tā ziemeļos robežojas ar Centrālāfrikas Republiku un Dienvidsudānu, austrumos ar Ugandu, Ruandu, Burundi un Tanzāniju, dienvidaustrumos ar Zambiju, ziemeļrietumos ar Kongo Republiku un dienvidrietumos ar Angolu. Pēc platības tā ir otrā lielākā valsts Āfrikā un 11. lielākā — pasaulē. Tā ir lielāka valsts Subsahāras Āfrikā pēc platības. Ar 84 miljoniem iedzīvotāju šī ir valsts ar ceturto lielāko iedzīvotāju skaitu Āfrikā un 16. lielāko — pasaulē, tāpat šī ir valsts ar lielāko iedzīvotāju skaitu starp tām valstīm, kur oficiālā valsts valoda ir franču. Bez franču valodas arī četras bantu valodas (kongo valoda, lingala valoda, luba, svahili) ir atzītas par valsts valodām. Valsti apdzīvo vairāki simti dažādu etnisko grupu.

No 1908. līdz 1960. gadam Kongo Demokrātiskā Republika bija Beļģijas kolonija un tās nosaukums bija Beļģu Kongo. No 1971. līdz 1997. gadam tā bija oficiāli pazīstama ar nosaukumu Zaira.

Valsts ekonomiku veido galvenokārt primārais sektors (lauksaimniecība un kalnrūpniecība). Valsts ir bagāta ar dabas resursiem. Valsts lielākās pilsētas ir galvaspilsēta Kinšasa, Lubumbaši un Mbužimaji. Kongo Demokrātiskā Republika ir ANO un Āfrikas Savienības dalībvalsts. Saskaņā ar 2018. gada datiem Kongo Demokrātiskā Republika ierindojas 176. vietā pēc Tautas attīstības indeksa no 189 valstīm. Tā ir viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mūsdienu KDR teritorija tika kolonizēta 19. gs beigās. Beļģijas karalis Leopolds II, kuru neapmierināja Beļģijas starptautiskās ietekmes un prestiža trūkums, mēģināja pārliecināt Beļģijas valdību atbalstīt tajā laikā lielākoties neizpētīto Kongo baseina kolonizāciju. Beļģijas valdībai bija atšķirīgas domas. Tāpēc Leopolds nolēma padarīt teritoriju par savu privāto īpašumu. Ar atbalstu no vairākām rietumu valstīm, kas Leopoldu uzskatīja par noderīgu buferi starp konkurējošajiem koloniālajiem spēkām (Franciju un Lielbritāniju), Leopolds 1885. gadā panāca starptautisku atzīšanu priekš savas personiskās kolonijas - Kongo Brīvvalsts.

Lai gan teritoriju pārvaldīja no Briseles, administratīvā galvaspilsēta bija ostas pilsēta Boma, kuru izmantoja eksporta vajadzībām. Bomā atradās arī ģenerālgubernatora rezidence, kurš atbildēja tieši Beļģijas karalim. Valsts tika sadalīta 14 rajonos, kurus pārvaldīja komisāri. Komisāri ziņoja tieši ģenerālgubernatoram un tos iecēla pats karalis. Šo amatu veicēji arī bija atbildīgi par to, lai pēc iespējas īsākā laikā tiktu savākts liels daudzums ziloņkaula un gumijas jeb kaučuka. Koloniālā administrācija kontrolēja vietējos iedzīvotājus, ieviešot terora režīmu, un bieži tika veiktas masveida slepkavības un kropļošana. Leopolds II bija spiests nolīgt Eiropas algotņus, lai aizstāvētu savas intereses. Tie tika sagrupēti privātā armijā, kuru sauca par ”Force Publique”. To skaits bija ap 19 000. Tie pildīja policistu funkcijas un uzturēja kārtību okupētajā teritorijā.[3]

20. gadsimta sākumā publika sāka uzzināt par izdarībām šajā teritorijā. Kongo Brīvvalsts pastāvēja līdz 1908. gadam, kad to anneksēja Beļģija kā vienu no savām kolonijām. Tā tika pārdēvēta par Beļģu Kongo. Kolonijā likumdošanas vara bija Beļģijas karalim un parlamentam, bet izpildvara bija piešķirta ģenerālgubernatoram, ko pārraudzīja speciāli nozīmēts Beļģijas Kongo lietu ministrs. Kongo iesaistījās abos pasaules karos Antantes un sabiedroto pusē. Pirmā pasaules kara laikā ”Force Publique” bija mobilizējuši vietējos iedzīvotājus, kuri piedalījās cīņās pret Vācijas impēriju kopā ar Lielbritāniju un Portugāli Vācu Austrumāfrikā. Kara laikā Beļģija okupēja mūsdienu Ruandas un Burundi teritoriju, kuras kļuva apvienotas vienā Tautu Savienības mandātteritorijā ar nosaukumu Ruanda-Urundi. 1962. gadā tās atdalījās viena no otras un kļuva par atsevišķām valstīm - Burundi un Ruandu. Otrā pasaules kara laikā kolonija bija vērtīgs ienākumu avots okupētās Belģijas valdībai, kura atradās trimdā, kā arī pārejiem sabiedrotajiem. Tā tiem eksportēja gumiju, palmu eļļu, varu un dimantus. Beļģu Kongo kļuva par vienu no galvenajām urāna eksportētājvalstīm ASV, kuru izmantoja Manhetenas projektā. ”Force Publique”, kuru skaits bija pieaudzis, izveidoja vairākas brigādes, lai palīdzētu sabiedrotajiem cīnīties pret Itāliju Austumāfrikā.

Ģeogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongo Demokrātiskās Republikas karte

Kongo Demokrātiskā Republika atrodas uz ekvatora, un tās kopējā platība ir 2 345 409 kvadrātkilometri, no kuriem 3,3 procentus aizņem ūdens. Tā ir otra lielākā valsts Āfrikā pēc platības aiz Alžīrijas. Valsts atrodas Āfrikā, ījKongo upes baseina teritorijā. Augstākā virsotne valstī ir Stenlija kalns (5109 m). Garākā upe valstī ir Lualaba. Lielākais ezers valstī ir Tangaņikas ezers.

Valsts ziemeļos robežojas ar Centrālāfrikas Republiku un Dienvidsudānu, austrumos ar Ugandu, Ruandu, Burundi un Tanzāniju, dienvidaustrumos ar Zambiju, ziemeļrietumos ar Kongo Republiku un dienvidrietumos ar Angolu. Valsts rietumos to mazliet apskalo Atlantijas okeāns. Kongo Demokrātiskās Republikas galvaspilsēta ir Kinšasa, kura ir arī lielākā pilsēta valstī. Tajā dzīvo 11 miljoni iedzīvotāju un tā ir visapdzīvotākā pilsēta valstī. Kinšasa ir arī viena no valsts 26 provincēm.

Kongo Demokrātiskās Republikas krasta līnija ir tikai 37 kilometrus gara. Caur valsti plūst Kongo upe, kas ir otra garākā upe Āfrikā. Rietumos atrodas tropu meži un ganību lauki. Ziemeļos stiepjas Kongo lietus mežs, kurš sākas valsts ziemeļrietumos un stiepjas līdz pat ziemeļaustrumiem. Kongo lietus mežs ir pazīstams ar savu lielo bioloģisko daudzveidību. Tajā ir sastopamas vairāk nekā 600 koku sugu un 10 000 dzīvnieku sugu. Tur ir sastopami tādi dzīvnieki kā meža ziloņi, gorillas, šimpanzes (bonobo), okapi, leopardi, nīlzirgi un lauvas.[4] Kasai reģionā (Rietumkasai un Austrumkasai provinces), kas atrodas valsts centrālajā daļā, tiek iegūti dimanti. Kivu reģions (Dienvidkivu un Ziemeļkivu provinces), kurš atrodas pie robežas ar Ruandu un Burundi, kā arī mazliet pie robežas ar Ugandu, ir pazīstams ar vulkāniem, konfliktiem un kalnu gorillām. Konflikts sākās 2004. gadā, kad vairākas nemiernieku grupas sāka uzbrukt KDR armijai. Vairākas kaujas ir notikušas Ziemeļkivu galvaspilsētā Gomā. Šajā reģionā ir izvietoti ANO miera uzturētāji. Valsts dienvidaustrumos atrodas bijusī Katangas province, kura ir bagāta ar derīgajiem izrakteņiem un auglīgu zemi lauksaimniecībai. Provinces galvaspilsēta bija Lubumbaši, kura ir otra lielākā pilsēta valstī, kā arī nozīmīga kalnrūpniecības pilsēta. 2015. gadā provinci sadalīja 4 mazākās provincēs. Tajās tiek iegūts kobalts, varš, zīds, rādijs, urāns un dimanti.

Klimats ir atšķirīgs visā valstī. Pie Kongo lietus meža klimats ir ekvatoriāls - karsts un mitrs visu gadu bez sausuma sezonas. Gadā nolīst no 1700 līdz 2000 mm. Pašos valsts ziemeļos pie robežām ar Centrālāfrikas republiku un Dienvidsudānu un valsts centrālajā daļā ir sastopams tropu klimats - karsts visu gadu, bet ar sausuma sezonu, kura parasti ir īsa. Šajā zonā nolīst no 1000 līdz 1700 mm gadā. Valsts galvaspilsētā, Kinšasā, ir tropu klimats. Pie Atlantijas okeāna krasta un pašos valsts dienvidos (zem Čikapas un Kalemie) ir sastopams tropu klimats ar garu sausuma sezonu. [5]

Kongo ir septiņi nacionālie parki, no kuriem pieci ir iekļauti UNESCO Pasaules kultūras mantojumu sarakstā: Garambas nacionālais parks, Kahuzi-Biéga nacionālais parks, Okapi savvaļas rezervāts, Salongas nacionālais parks un Virungas nacionālais parks. Kalnu gorillas ir sastopamas Virungas nacionālajā parkā. KDR ir viena no trim valstīm pasaulē, kur tās ir sastopamas (pārejās ir Ruanda un Uganda). Okapi ir Kongo Demokrātiskās Republikas nacionālais dzīvnieks un tas tiek aizsargāts ar likumu.[6] Pēdējais savvaļas Baltais ziemeļdegunradzis dzīvo Garambas nacionālajā parkā. Salongas nacionālais parks ir tikpat liels kā Āfrikas lielākais lietus mežs.[7]

Ekonomika[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongo Demokrātiskās Republikas ekonomisko attīstību ir smagi skārusi gadu desmitiem ilga nestabilitāte un vardarbība. Valsts piedzīvoja Mobutu Sese Seko korumpēto režīmu, 2 karus un konfliktu valsts austrumu daļā, kurš notiek vēljoprojām. Neliela ekonomiskā pārvaldība, ko pastiprina atkārtotas politiskās krīzes, ir ierobežojusi ekonomisko brīvību un ieslodzījusi lielāko daļu iedzīvotāju pastāvīgā nabadzībā.[8]

1990. gadu sākumā valsts sāka piedzīvot ekonomisko krīzi un katru gadu ekonomiskā izaugsmi bija negatīva. To pastiprināja Pirmais un Otrais Kongo karš. Kopš Džozefa Kabilas stāšanās amatā valsts ir sākusi atgūties.

Demogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Kongo Demokrātiskajā Republikā dzīvo 250 etniskās grupas. Lielākās etniskās grupas ir luba, mongo un bakongo. Galvenā reliģija ir kristietība (95,1% no iedzīvotāju skaita), tai skaitā 46,5% ir protestanti un 41,5% ir Romas katoļi. Musulmaņi ir mazāk par 1% no iedzīvotāju skaita.

Kongo ir viena no pasaules valstīm, kurai ir augsts zīdaiņu mirstības rādītājs.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 Central Intelligence Agency. «Kongo, Democratic Republika of the». The World Factbook. Langley, Virginia : Central Intelligence Agency, 2014. Skatīts: 2014. gada 29. aprīlis.
  2. 2,0 2,1 2,2 2,3 «Democratic Republika of the Kongo». International Monetary Fund. Skatīts: 2013. gada 17. aprīlis.
  3. «The Free State of the Congo, a hidden history of genocide». Skatīts: 2018. gada 31. oktobrī.
  4. «The Congo Rainforest». Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
  5. «Climate - Democratic Republic Congo». Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.
  6. «Saving Wildlife: Okapi». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2015. gada 19. janvārī. Skatīts: 2015. gada 8. februārī.
  7. Salonga National Park Unesco
  8. «Democratic Republic of Congo». Skatīts: 2018. gada 27. oktobrī.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]