Linolejs

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Linoleja gabals

Linolejs (no latīņu: linum — 'lini' un oleum — 'eļļa'[1]) ir grīdu seguma materiāls, ko izmanto dzīvojamās, sabiedriskās un rūpnieciskās telpās, kā arī vilcienos, kuģos, lidmašīnās, autobusos u.c. transporta līdzekļos. Pēc ražošanā izmantotajiem materiāliem izšķir piecus linoleja veidus — polivinilhlorīda linoleju, gliftāla linoleju, nitrocelulozes linoleju, gumijas linoleju un pergamīna linoleju.

Liepājā no 1895. gada pastāvēja Liepājas linoleja rūpnīca, kura līdz Pirmajam pasaules karam bija viena no lielākajiem Latvijas ķīmiskās rūpniecības uzņēmumiem.[2] Padomju Savienības laikā rūpnīcā ražoja gliftāla un gumijas linoleju, savām vajadzībām, bet pēc PSRS sabrukuma rūpnīca pārtrauca savu darbību.

Gliftāla linoleju ražo no modificētu gliftāla sveķu un pildmateriāla maisījuma, kuru uzklāj uz džutas auduma pamatnes. Gumijas linoleju veido divi slāņi — augšējais jeb apdares slānis, ko izgatavo no krāsainas sintētiskā kaučuka gumijas un apakšējais no sasmalcinātas gumijas un bitumena maisījuma. Katru slāni izgatavo atsevišķi un pēc tam savieno kopā.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Svešvārdu vārdnīca (trešais izd.). Jumava. 2007. 438. lpp. ISBN 978-9984-38-332-3.
  2. Vēl viena Zaharjina kunga „dāvana”, par kuru sirds sāp (latviski)