Bernhards no Lipes

Bernhards no Lipes; Bernhard II. zur Lippe
	Bernharda no Lipes piemineklis viņa dzimtenē Lipštatē.
Dzimšanas dati	ap 1140. gadu
Miršanas dati	1224. gada 30. aprīlī; Mežotne, tagad Latvija
Tēvs	Hermanis I

Bernhards no Lipes jeb Lipes Bernhards (vācu: Bernhard II. zur Lippe, latīņu: Bernardus de Lippia; dzimis ap 1140. gadu, miris 1224. gada 30. aprīlī) bija viens no galvenajiem Livonijas krusta karu karavadoņiem, Daugavgrīvas klostera abats (1211—1217), Sēlijas bīskaps (1218—1224). Pāvesta kancelejas dokumentos viņš vienmēr tiek saukts par Sēlijas bīskapu, savukārt Livonijas Indriķa hronikā par Zemgales bīskapu.

Dzīvesgājums

Bernhards ir cēlies no dižciltīgas dzimtas Lipes novadā (tagad Lipštate) Vestfālē. 1177.—1181. gadā viņš piedalījās Saksijas karā hercoga Heinriha Lauvas (Heinrich der Löwe) pusē pret Ķelnes arhibīskapu. 1185. gadā Bernards nodibināja Lipes pilsētu un piedalījās Marienfeldes klostera dibināšanā.

1194. gadā viņš pēkšņas slimības dēļ bija daļēji paralizēts, atstāja savus Vācijas valdījumus savam dēlam Hermanim, iestājās cisterciešu ordenī un vairākus gadus studēja Svētos rakstus un šī ordeņa regulu Marienfeldes klosterī. 1211. gadā pēc brīnumainas atlabšanas no slimības Bernhards ieradās Līvzemē kopā ar lielu krustnešu karaspēku. Tūlīt pēc Teoderiha iesvētīšanas par Igaunijas bīskapu Alberts iecēla Bernhardu par Daugavgrīvas abatu.

Bernhards ar saviem krustnešiem 1211. gada vasarā piedalījās igauņu ielenkšanā Turaidā un uzcēla pār Gauju aizsprostojumu pret kuģiem. 1212. gadā Bernhards piedalījās Sateseles pils aplenkšanā un miera atjaunošanā ar līviem. 1217. gadā viņš piedalījās Svētā Matīsa dienas kaujā pie Vīlandes pret igauņu apvienoto karaspēku.

1218. gada pavasarī Bernhards kopā ar Livonijas bīskapu Albertu un Igaunijas bīskapu Teoderihu ieradās uz Šlēzvigas landtāgu, un lūdza Dānijas karali doties karagājienā uz Igaunijas piejūras novadiem. Pēc tam Bernhards devās uz Romu, kur saņēma pāvesta piekrišanu un svētību Sēlijas bīskapa amatam. 1218. gada beigās Oldencālā Bernhardu par Sēlijas bīskapu iesvētīja viņa dēls, kas tolaik bija Utrehtas bīskaps. Bernhards arī piedalījās sava otrā dēla iesvētīšanā par Brēmenes arhibīskapu. Viņa dēls Gebhards II kļuva par Brēmenes arhibīskapu, kam pakļāvās arī Livonijas bīskapi. Pēc Mežotnes austrumzemgaļu pakļaušanās bīskapam Albertam 1219. gada vasarā, Sēlijas bīskaps grasījās savu rezidenci no Sēlpils pils pārcelt uz Mežotni, taču zemgaļu uzbrukuma dēļ tas neizdevās, un Lielupes labajā krastā tika uzcelta Babītes pils. Jādomā, ka Bernhards ar sava kapitula mūkiem pārsvarā mitinājās Rīgā, kur viņa vajadzībām bija atvēlēts atsevišķs nams.

1220. gadā Bernhards piedalījās otrajā Igaunijas pārdalīšanā starp Rīgas bīskapu, ordeni un Igaunijas bīskapu, kas vēlreiz apstiprināja pirmās 1216. gada dalīšanas noteikumus. 1223. gada pavasarī viņš ar krustnešiem atgriezās no Vācijas Livonijā un rīkoja karagājienu uz Sakalu. 15. augustā Bernhards ieņēma Vīlandi, kā arī pili pie Navestes upes, līdz ar to pilnībā pakļaujot sakaliešus Livonijai.

1224. gada 30. aprīlī Bernhards mira Sēlpils vai Mežotnes pilī (pēc dažādiem avotiem). Daugavgrīvas cisterciešu klosteris vēlējās viņa mirstīgās atliekas apbedīt savā zemē un sūtīja abatu Robertu tām pakaļ. Atceļā laiva nogrima un krastā tika izskaloti gan Bernharda, gan Roberta līķi, kas apbedīti klostera baznīcā tagadējās Vecdaugavas teritorijā. Viņa izveidotā Sēlijas bīskapija tika pārdēvēta par Zemgales bīskapiju un visai drīz pēc tam likvidēta.

Literatūra

Latviešu konversācijas vārdnīca. 12. sējums, 23701.—23702. sleja.
Indriķa hronika. No latīņu valodas tulkojis Ā. Feldhūns; Ē. Mugurēviča priekšvārds un komentāri. Rīga: Zinātne, 1993. 453 lpp. Latīņu un latviešu valodā
Gints Skutāns par Sēlijas bīskapu Bernhardu, 2001
Werner Goez: Herr Bernhard II. von Lippe. In: W.Goerz: Gestalten des Hochmittelalters. Personengeschichtliche Essays im allgemeinhistorischen Kontext. Wiss. Buchgesellschaft, Darmstadt 1983. S. 272—289. ISBN 3-534-09078-0 (vāciski)
Klaus Scholz: Bernhard II. zur Lippe. In: Westfälische Lebensbilder. Bd 14. Aschendorff, Münster 1987, S. 1—37. ISBN 3-402-06065-5 (vāciski)

Ārējās saites

genealogie-mittelalter.de

Politiskie un sabiedriskie amati un pozīcijas
Priekštecis: Teoderihs no Turaidas	Daugavgrīvas abats 1211—1217	Pēctecis: Roberts
Priekštecis: nav	Sēlijas bīskaps 1218—1224	Pēctecis: Lamberts