Mežotne
- Šis raksts ir par apdzīvotu vietu. Par citām jēdziena Mežotne nozīmēm skatīt nozīmju atdalīšanas lapu.
Mežotne | |
---|---|
Vidējciems | |
Mežotnes pils | |
Koordinātas: 56°26′28″N 24°03′14″E / 56.44111°N 24.05389°EKoordinātas: 56°26′28″N 24°03′14″E / 56.44111°N 24.05389°E | |
Valsts | Latvija |
Novads | Bauskas novads |
Pagasts | Mežotnes pagasts |
Platība | |
• Kopējā | 0,99 km2 |
Augstums | 20 m |
Iedzīvotāji (2021)[1] | |
• kopā | 340 |
• blīvums | 377,8/km² |
Pasta nodaļa | LV-3918 Mežotne |
Mežotne Vikikrātuvē |
Mežotne ir vidējciems[2] Bauskas novada Mežotnes pagastā, pagasta centrs. Atrodas Lielupes labajā krastā 10 km no novada centra Bauskas iepretī senajam Mežotnes pilskalnam. Mežotnē atrodas Mežotnes pils, Mazā Mežotnes pils, Mežotnes pagasta pārvalde, Bauskas novada bāriņtiesas filiāle, Mežotnes pamatskola, Mežotnes pamatskolas pirmsskolas izglītības grupa "Rūķītis", pasta nodaļa, Mežotnes doktorāts, bibliotēka un sporta zāle, ko galvenokārt izmanto skolas mācību stundu vajadzībām.[3]
Vēsture
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Liecības par apdzīvoto vietu tagadējās Mežotnes vietā parādījās jau Indriķa Livonijas hronikā ar nosaukumu Mežotene. Tās iedzīvotāji 1219. gadā vērsās pie bīskapa, lai tas ar karaspēka palīdzību atrisinātu militāro konfliktu starp lietuviešiem un zemgaļiem. Pretī bīskaps Alberts prasīja zemgaļu pāriešanu kristīgajā ticībā, ko iedzīvotāji labprāt pieņēma. Taču ar kristīšanos nebija apmierināts Tērvetes zemgaļu vecākais Viestards, kurš aizsāka Mežotnes aplenkumus. Kā vēsta hronika, pēc aplenkumiem toreizējo ciemata pili izlaupīja un nodedzināja.[4]
Mūsdienu apdzīvotā vieta izveidojusies ap Mežotnes muižas pili, kas 1797.—1802. gados uzbūvēta fon Līvenu dzimtai pēc itāļu arhitekta Džakomo Kvarengi projekta. 1812. gada 29.—30. septembrī 1812. gada kara laikā Lielupes krastos notika Mežotnes kauja, kurā Napoleona armija ar 16 800 karavīriem un 44 lielgabaliem sakāva uzbrūkošo Krievijas impērijas karaspēku ar 18 000 kājniekiem, 1300 jātniekiem un 23 lielgabaliem. Pirmā pasaules kara laikā 1915. gada 31. jūlijā Mežotni ieņēma Vācijas impērijas armija. Latvijas brīvības cīņu laikā 1919. gada 21. martā Mežotni ieņēma R. fon der Golcam pakļautā vācu karaspēka vienība, bet 1919. gada 18. novembrī atbrīvoja Latvijas Republikas bruņoto spēku 4. Valmieras kājnieku pulks.[5]
Pēc Otrā pasaules kara agrākās Mežotnes muižas centrā darbojās Mežotnes selekcijas un izmēģinājumu stacija, pie kuras izveidojās daudzdzīvokļu māju apbūve. 2011. gadā pāri Lielupei atklāja vasaras sezonas gājēju un velosipēdistu tiltu, pa kuru pārvietojoties, var nokļūt Mazmežotnes muižā un Mežotnes pilskalnā, kā arī Mežotnes Vīna kalnā.[6]
Iedzīvotāji
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Iedzīvotāju skaita izmaiņas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Esošajās robežās, pēc CSP un OSP datiem.[7]
|
| ||||||||||||||||||||||||
Izglītība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mežotnē ir viena izglītības iestāde, kurā iegūst pamatizglītību.
Pirmā skola Mežotnē izveidota 1881. gadā, kad firsts Līvens atbalstīja iedzīvotāju priekšlikumu par skolas uzcelšanu apkārtnes bērniem. Tā atradās netālu no pagastmājas, bet ne tagadējās Mežotnes teritorijā. Pie skolotājiem, kurus algoja pagasta valde, četrās, vēlāk arī sešās klasēs mācījās nedaudz vairāk par 100 skolēniem. 1930. gadā skolas bēniņos tika izbūvēts trešais stāvs, kurā atradās aktu zāle ar 350 skatītāju vietām un skatuvi. 1944. gadā skolas ēka tika uzspridzināta.
Pēc kara mācības norisinājās vairākās lauku mājās, veco skolas ēku atjaunojot 1958. gadā.
1992. gadā skola tika nosaukta par Mežotnes pamatskolu, trīs gadus vēlāk iegūstot jauno skolas ēku Zemgaļu ielā 7. 2018. gadā pabeigta mācību iestādes pārbūve. Pašlaik skolā var apgūt gan pirmsskolas zināšanas, gan pamatizglītības pirmo posmu (līdz 6. klasei). Tā īsteno četras, tostarp divas speciālās, izglītības programmas. No 2001. gada skolas direktore ir Daina Lapkovska.[8]
No 1996. gada 1. septembra līdz 2015./2016. mācību gadam darbojās Mežotnes internātvidusskola.[9]
Transports
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mežotnē ir autobusa pietura, kas to savieno ar pārējo reģionu. Pāris reizes dienā uz un no Bauskas kursē autobuss Strēlnieki—Bauska, kā arī vienu reizi reiss Bauska—Emburga—Rīga. Mežotnes pamatskolas audzēkņiem uz mācību iestādi tiek nodrošināts papildus autobusa maršruts.
Lai veicinātu ērtāku pārvietošanos un vietu atrašanu, ciemā sadalīti arī ielu nosaukumi: Pils, Zemgaļu, Ceriņu, Bērzu, Doktorāta un Rožu.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Mežotnes zeme
- Mežotnes pagasts
- Mežotnes muiža
- Mežotnes pilskalns
- Mežotnes kauja (1812)
- Mežotnes aplenkumi (1219—1220)
- Mazmežotnes muiža
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Vietvārdu datubāze: Informācija par Mežotni». Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra.
- ↑ 2,0 2,1 Vietvārdu datubāze
- ↑ «Mežotnes pagasta pārvalde». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2010. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2010. gada 29. augustā.
- ↑ Indriķa Livonijas hronika, XIII. 8.
- ↑ Latviešu konversācijas vārdnīca. XIV. sējums. Rīga : Anša Gulbja izdevniecība. 27023. sleja.
- ↑ Atklāj tiltiņu pār Lielupi[novecojusi saite]
- ↑ OSP
- ↑ «Mežotnes pamatskolas vēsture». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2017. gada 28. oktobrī. Skatīts: 2017. gada 27. augustā. Arhivēts 2017. gada 28. oktobrī, Wayback Machine vietnē.
- ↑ Bauskas novada domes lēmums "Par Bauskas novada pašvaldības vispārējās izglītības iestādes „Mežotnes internātvidusskola” likvidēšanu"[novecojusi saite]
Šis ar Latvijas ģeogrāfiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|