Livonijas ordeņa landmaršali

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Livonijas ordeņa landmaršalu rezidences - Siguldas ordeņa pils drupas.
Livonijas ordeņa landmaršalu tiešā pārvaldē esošā teritorija apvilkta ar brūnu kontūru.
Landmaršala, vēlākā ordeņa mestra Brigeneja kapa plāksne Cēsu baznīcā.

Livonijas ordeņa landmaršali (latīņu: marsalcus terrae, vācu: landmarschalk) bija Livonijas ordeņa mestru pirmie vietnieki, karaspēka pārziņi un karaspēka komandieri mestra prombūtnē, kuru rezidence no 1432. gada atradās Siguldas ordeņa pilī.

Pēc ordeņa likvidēšanas 1562. gadā Livonijas maršali tika ievēlēti vienīgi landtāgu laikā to vadīšanai. 1566. gadā Polijas un Lietuvas valdnieks Sigismunds II Augusts Lietuvas lielmaršalu Jāni Hodkeviču iecēla par Livonijas hercogistes hetmani un ģenerāladministratoru.[1]

Zviedrijas karaliene Kristīne I 1648. gada 17. augustā atjaunoja pastāvīgu Zviedru Vidzemes landmaršala amatu, kas turpināja pastāvēt arī Vidzemes guberņas laikā. Vidzemes landmāršala amatu 1920. gada 29. jūnijā likvidēja Latvijas Republikas valdība.

Livonijas ordeņa landmaršalu uzskaitījums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • 1237.–1239. Rutgers
  • no 1241. Verners
  • no 1279. Gerhards no Kacenelnbogenes† (sagūstīts kaujā ar Nameisi, 1280)
  • no 1300. Heinrihs
  • no 1306. Kuno
  • no 1316. Heinrihs
  • 1324?–1328 Johans Ungnāde
  • no 1330. Emeko Hake
  • 1342., 1347.–1349. Bernhards no Oldendorfas
  • 1354.–1375. Andreass no Šteinbergas
  • 1375.–1385. Robins no Elcas (Eltz)
  • 1387.–1393. Johans no Oles (Ohle)
  • 1395.–1404. Bernhards fon Hēfelmans (Hövelmann)
  • 1410. Hermanis Finke (Vincke)
  • 1417.–1420. Gerhards Vrēde (Wrede)
  • 1420.–1422. Valrābe fon Hunsbahs (Walrabe von Hunsbach)
  • 1422.–1427. Dītrihs Kra
  • 1427.–1431. Verners fon Neselrode (Nesselrode)
  • 1432.–1434. Franke Kerskorfs
  • 1434.–1435. Heinrihs fon Bokenvorde (von Böckenförde, genannt Schüngel)
  • 1435.–1441. Gotfrīds fon Rodenbergs
  • 1441.–1448. Heinrihs fon Notlebens
  • 1450.–1461. Gothards fon Pletenbergs
  • 1462.–1468. Gerhards fon Malinkrots
  • 1468.–1470. Johans fon Krīkenbeks (von Krieckenbeck, genannt Spor)
  • 1470.–1471. Luberts fon Farsems (von Varssem)
  • 1471. Bernds fon der Borhs (Borch)
  • 1472.–1488. Konrāds fon Hercenrode (Herzenrode)
  • 1489.–1494. Volters fon Pletenbergs
  • 1495.–1501. Heinrihs fon der Brigens (Brüggen)
  • 1502.–1529. Johans fon der Brēle, saukts Plāters (von dem Broele, genannt Plater)
  • 1529.–1535. Hermans fon Brigenejs (von Brüggenei genannt Hasenkamp)
  • 1535.–1551. Heinrihs fon Gālens
  • 1551.–1556. Herki (Jaspers) fon Minsters (von Münster)
  • 1556.–1558. Kristaps fon Neihofs (von Neuhof, genannt Ley)
  • 1558.–1560. Filips Šalls fon Bells† (Schall von Bell)

atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Privilegium administrandi ducatus Livoniae datum Ioanni Chodkiewicz 25 Aug. 1566 no Christoph George von Ziegenhorn. Staats Recht der Herzogthümer Curland und Semgallen. Königsberg: Johann Jacob Kanter, 1772 - op. cit. nr. 62.