Lodes pirmātrums

Vikipēdijas lapa

Lodes pirmātrums ir ātrums ar kādu lode, vai šāviņš izlido no stobra. Lodes pirmātrums pārsvarā ir zemskaņas ātrums (zem 330 m/s) dažām pistolēm pat vairāk nekā 1800 m/s, ka arī tanku ieročiem, kas šauj kinētiskās enerģijas lādiņu. Pēdējais ātrums ir ļoti tuvs maksimālajam ātrumam, ko var sasniegt ballistiskās raķetes dzinējs.

Standarta ieročiem, kas izmanto šaujampulveri, lodes pirmātrums ir noteikts atkarībā no šaujampulvera kvalitātes (sadegšanas ātrums, izplešanās) un daudzuma, kā arī no šāviņa masas un stobra garuma. Lēnāk degošam dzinējam ir vajadzīgs garāks stobrs, lai sadegtu, bet ar to var izšaut smagākus šāviņus. Savukārt ātrāk degošam dzinējam ir pietiek ar īsu stobru un vieglu šāviņu, bet, kad izšauts, tas var sasniegt lielāku ātrumu. Pistolēm spiediens, kas tiek radīts procesa laikā, ir ierobežojošs faktors un gan šaujampulvera daudzumam gan kvalitātei, kā arī lādiņa masai un stobra garumam, jābūt precīzi aprēķinātam, lai sniegtu maksimālu drošību un labāko ieroča sniegumu.

Lādiņa maksimālais ātrums tiek saniegts stobra galā, bet pēc tam samazinās gaisa pretestības dēļ. Vieglāki šāviņi zaudē ātrumu daudz ātrāk. Ja vieglāks šāviņš kustēsies ātrāk, tam būs lielāka kinētiskā enerģija. Tā kā šāviņšš fiziski ir mazs, tas nes arī mazāku sprāgstošo lādiņu. Parasti ieročiem dzinējs izdeg, pirms šāviņš sasniedz stobra galu; pagarinot stobru, lodes pirmātrums nepalielināsies. Lieliem jūras kara flotes ieročiem stobra garuma un diametra attiecības ir daudz lielākas nekā parastajiem šaujamieročiem (attiecībās no 38:1 līdz 50:1).

Pēdējā laikā radusies liela interese modernizēt ieročus, izmantojot elektriski lādētas virknes ieročus, kas pārspēj tradicionālās konstrukcijas. Šādiem virknes ieročiem ir daudz lielāks lodes pirmātrums nekā parastajiem šaujamieročiem. Priekšrocība ir arī tāda, ka nenākas izmantot degošu dzinēju, un pat sprāgstošie lādiņi vairs nav nepieciešami - lielā ātruma dēļ šie šāviņi kļūst par ideāliem kinētiskajiem ieročiem.