Londonas Dabas vēstures muzejs
Izskats
Dabas vēstures muzejs | |
---|---|
Dabas vēstures muzejs | |
Dabas vēstures muzejs | |
Dibināts | 1881 (1963) |
Atrašanās vieta | Kensingtona un Čelsi, Londona, Anglija, Apvienotā Karaliste |
Koordinātas | 51°29′46″N 0°10′35″W / 51.496111°N 0.176389°WKoordinātas: 51°29′46″N 0°10′35″W / 51.496111°N 0.176389°W |
Kolekcija | 80 miljonu priekšmetu |
Apmeklētāji | 4 654 608 (2022) |
Mājaslapa | Oficiālā tīmekļa vietne |
Londonas Dabas vēstures muzejs (angļu: Natural History Museum) ir dabas muzejs, kas atrodas Londonas rietumdaļā, Kensingtonas un Čelsi rajonā.
Muzejā glabājas apmēram 80 miljoni dabas izcelsmes priekšmetu, to starpā milzīgas botānikas, entomoloģijas, zooloģijas, paleontoloģijas un mineraloģijas kolekcijas. Vairākām kolekcijām ir arī kultūrvēsturiska vērtība, piemēram, šeit glabājas Čārlza Darvina savāktie materiāli. Kaut arī Alfrēda Voterhausa (Alfred Waterhouse) projektētā muzeja ēka tika atklāta 1881. gadā, līdz pat 1963. gadam muzeja kolekcija bija Britu muzeja sastāvdaļa. Tāpat kā vairumam publiski uzturēto muzeju Lielbritānijā, muzejā nav ieejas maksas.
Nozīmīgi muzeja kolekcijas priekšmeti
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Otumpas dzelzs meteorīts, kas sver 635 kg, un tika atrasts 1783. gadā Campo del Cielo, Argentīnā
- Nahlas meteorīta fragmenti no Ēģiptes, pirmā meteorīta, kas liecina par ūdens klātbūtni uz Marsa
- Latroba tīrradnis, viena no lielākajām zināmajām kubiskā zelta kristālu kopām
- Apollo 16 Mēness iežu paraugs, kas savākts 1972. gadā
- Ostro akmens, nevainojams zilā topāza dārgakmens, kas sver 9381 karātu, aptuveni 2 kg, lielākais šāda veida dārgakmens pasaulē
- Auroras Cerību piramīda, 296 dabisko dimantu kolekcija dažādās krāsās
- Pirmais ihtiozauru materiāls, ko atklāja paleontoloģe Mērija Enninga
- Pirmais pilnībā atklātais pleziozaura skelets
- Deivida Atenboro vārdā nosauktais pleziozaurs Atenborosaurus
- Milzīgs Romaleozaura skelets
- Pirmie atrastie Iguanodona zobi
- Gandrīz pilnīgs Mantelizaura skelets
- Neskartākais Stegozaura fosilais skelets (saukts Sofija)
- Liels Triceratopa galvaskauss
- Barioniksa skelets
- Tiranozaura pilna izmēra animatroniskais modelis
- Pirmā jebkad atklātā arheopteriksa fosīlija, viena no tikai 12 atrastajām un paleontologu atzītajām par vecāko zināmo putnu.
- Rets dodo skelets, kas rekonstruēts no kauliem, kas vecāki par 1000 gadiem
- Vienīgais saglabājies Milzu alka paraugs no Britu salām, kas savākts 1813. gadā no Papa Vestrejas Orkneju salās
- Pilnīgs amerikāņu mastodonta skelets
- Brokenhilas galvaskauss, vidējā paleolīta galvaskauss, kas tagad tiek atzīts par Heidelbergas cilvēka galvaskausu, atklāts Brokenhilas arī Kabves raktuvēs Zambijā
- Gibraltārs 1 un Gibraltārs 2, divi neandertāliešu galvaskausi, kas atrasti Forbsa karjerā Gibraltārā
- 1300 gadus vecas milzu sekvojas šķērsgriezums muzeja kolekcijā kopš 1893. gada
- Reta Džona Džeimsa Oudubona grāmatas The Birds of America kopija, kurā ir ilustrācijas par dažādiem putniem kas sastopami ASV
- Rets pirmais Čārlza Darvina zinātniskās grāmatas "Sugu izcelšanās" izdevums
Galerija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Londonas Dabas vēstures muzejs.
Šis ar Apvienoto Karalisti saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|