Lopbarības biete

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Lopbarības biete
Beta vulgaris subsp. vulgaris
Lopbarības biete
Lopbarības biete
Klasifikācija
Valsts Augi (Plantae)
Nodalījums Segsēkļi (Magnoliophyta)
Klase Divdīgļlapji (Magnoliopsida)
Rinda Neļķu rinda (Caryophyllales)
Dzimta Amarantu dzimta (Amaranthaceae)
Ģints Bietes (Beta)
Suga Parastā biete (B. vulgaris)
Pasuga Lopbarības biete (B. v. vulgaris)
Lopbarības biete Vikikrātuvē

Lopbarības biete (Beta vulgaris subsp. vulgaris), arī runkulis, ir parastās bietes pasuga, kas tika radīta 18. gadsimtā, lai to varētu izmantot kā lopbarību. Tās izteikti lielā sakne var būt baltā, dzeltenā vai oranži dzeltenā krāsā.

Pirmās lopbarības bietes parādījās ap 1750. gadu Reinzemē. Līdz tam laikam nepastāvēja atšķirības starp mājlopu un cilvēku uzturā lietotajām bietēm. Mūsdienās joprojām lopbarības bietes izmanto govju, cūku un citu mājlopu ēdināšanai galvenokārt vēsā klimata teritorijās, kur šie dārzeņi ir ar barības vielām bagāts uzturs mājlopiem, tiem pārlaižot ziemu. Jaunas, vēl lielas neizaugušas lopbarības bietes ir piemērotas arī cilvēku uzturam. Lopbarības biešu lakstus, kas ir audzēti bagātīgā un pietiekami apūdeņotā augsnē, var izmantot salātos. Pirmajā pasaules karā ēdiena trūkuma apstākļos karavīriem dažkārt ilgstoši nācās pārtikt no šīm bietēm.[1]

Lopbarības bietēm, atšķirībā no cukurbietēm, nav nepieciešami īpaši ražas novākšanas instrumenti, jo tās daļēji aug virs zemes un ir iespējams tās novākt pat ar rokām.

Lauks, kur puse lopbarības biešu ir novākta

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Margaret Olwen MacMillan. «We are the League of the People». Paris 1919: Six Months That Changed the World (1st U.S. izd.). New York : Random House, 2002 [2001]. 60. lpp. ISBN 0375508260. LCCN 2002023707. (angliski)