Lopnūrs
Lopnūrs | |
---|---|
Atrodas | Ķīna |
Koordinātas | 40°30′N 90°30′E / 40.500°N 90.500°EKoordinātas: 40°30′N 90°30′E / 40.500°N 90.500°E |
Augstums v.j.l. | 780 m |
Izteka | beznoteces |
Sateces baseins | 435 000 km2 |
Baseina valstis | Ķīna |
Lopnūrs Vikikrātuvē |
Lopnūrs (arī Lobnors; uiguru: لوپنۇر, ķīniešu: 罗布泊 — Luóbù Pō) ir izsīcis sālsezers Ķīnā, veido nelielu sālsezeru un purvāju grupu. Atrodas starp Taklamakana un Kumtaga tuksnešiem Šindžanas Uiguru autonomajā reģionā. Nosaukums cēlies no vienas no mongoļu valodām.
Ezera platība atkarībā no klimatiskajiem apstākļiem mainās no 0 līdz 3010 km². 1928. gadā ezera platība bija 3100 km², taču kopš tā laika ezers samazinās un ir sadalījies mazākos baseinos. Kopš 1971.—1972. gada ezers ir praktiski pilnībā izžuvis. Ezeru samazinājušas vēja pārvietotās smilšu masas, kas pēdējo 40 gadu laikā pārvietojušas ezeru par 30—40 km rietumu virzienā. Ezerā ietek Tarimas upe un Lopnūrs ir atlieka no senākā pēcleduslaikmeta Tarimas ezera, kas savulaik klāja vairāk nekā 10 000 km² platību. Lai kaut daļēji apturētu ezera izsīkšanu, ap ezeru atlikušajās apšu audzēs nodibināts rezervāts. Ezera nogulumu pētījumi ir devuši vērtīgus datus par seno klimatu. Ezera gultnē ir lielas silvīna atradnes, kas varētu dot ap 240 miljonus tonnu kālija hlorīda. Ir plānots ezera krastā izveidot lielu pilsētu.
1996. gadā slavenais ķīniešu pētnieks Ju Čunšuns gāja bojā, mēģinot ar kājām šķērsot Lobnoru. Izžuvušā ezera virsmu klāj sāls garoza, kam pāri ir brūni augsnes putekļi. Zem šīs sāls garozas atrodas purvs.
Kultūrvēsturiskais mantojums
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Agrākie Tarimas upes un Lopnūra ūdens resursi nodrošināja senas Ķīnas civilizācijas — Lulanas valsts eksistenci. Cauri Lulanai gāja Zīda ceļš — mūsdienās pētnieki cenšas atrast šī ceļa signāltorņus ezera apkaimē. Ezers uzturēja arī Tohāras kultūru. Gar ezera senkrastiem atrastas izžuvušas cilvēku mirstīgās atliekas — Tarimas mūmijas. Ap ezeru atrodas daudz kultūrvēsturisko pieminekļu.
Kodolizmēģinājumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Kopš 1964. gada Lopnūra apkaimē uzsākti kodolieroču izmēģinājumi. Līdz 1996. gadam notika 45 kodolizmēģinājumi. Izmēģinājumu rezultātā ezera apkaimē ir radioaktīvs piesārņojums.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Klejojošais ezers Arhivēts 2007. gada 2. augustā, Wayback Machine vietnē.
- Informācija par Lopnūra kodolizmēģinājumiem Arhivēts 2007. gada 27. septembrī, Wayback Machine vietnē.
- Lopnūra kodolizmēģinājumu pārskata vietas karte