Pāriet uz saturu

Lopu pārvadātājs

Vikipēdijas lapa
Atvērtais lopu pārvadātājs ar Austrālijas aitu kravu Omānas ostā

Lopu pārvadātājs ir liels kuģis, kuru izmanto dzīvu aitu, liellopu un kazu eksportam. Tie ir ar nolūku būvēti kuģi, vai arī pārbūvēti konteinerkuģi.

Lopu pārvadātāji

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par lopu pārvadātājiem sauc jūras kuģus, kuri pārbūvēti vai arī būvēti ar nolūku, lai pārvadātu dzīvus lopus.

Ievērojot attiecīgos normatīvos aktus, dzīvus dzīvniekus var transportēt kā daļu kravas ar dažādiem kuģu tipiem. Šāda pārvadāšanas metode ir daudz biežāk sastopama īsos jūras šķērsojumos (piemēram ar prāmi) un parasti ir saistīta ar salīdzinoši nelielu skaitu dzīvnieku. Lopu pārvadātāji ir tādi kuģi, kuri īpaši specializēti liela skaita dzīvu dzīvnieku pārvadāšanā kopā ar reisā nepieciešamo apgādi (pārtiku, ūdeni, zāģu skaidu pakaišiem, medikamentiem u.c.). Reisi ar lopu pārvadātājiem parasti ilgst no trijām dienām līdz trijām vai četrām nedēļām.

Galvenie lopu pārvadātāju apakštipi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Atvērtais lopu pārvadātājs Al Shuwaikh (25 088 DWT) atstājot Frīmantlu 2014. gadā
  • Atvērtie lopu pārvadātāji — kuros visi vai vairums lopu aizgaldu ir izvietoti uz atvērtiem klājiem. Teorijā tas nodrošina nepārtrauktu dabīgo aizgaldu rajonu ventilāciju un nav vajadzības paļauties uz mehāniskajām ventilācijas sistēmām. Ventilācija ir viens no svarīgākajiem aspektiem pārvadājot dzīvus dzīvniekus. Kad dzīvnieku aizgaldi tiek slikti ventilēti, ātri attīstās skābekļa trūkums un uzkrājas toksiskas gāzes. Sekas ir atkarīgas no apkārtējiem apstākļiem un var būt dažādas, bet, ventilācijas sistēmu sabojāšanās tropos, dažos gadījumos var izraisīt dzīvnieku asfiksiju pat divu vai triju stundu laikā. Praksē dabīgā ventilācija viena pati nav pietiekama visos apstākļos. Viens, acīmredzams ierobežojošais faktors var būt vējš no kuģa aizmugures, kad gaiss kustās ar tādu pašu ātrumu, kāds piemīt kuģim. Šādos apstākļos dabīgā gaisa plūsma, kura ventilē dzīvnieku aizgaldus, var būt nepietiekama. Uz lielākās daļas atvērto lopu pārvadātāju ir arī kaut kāda veida papildu mehāniskā ventilācija, kura uzstādīta kritiskajos rajonos kopā ar piemērotu dublējošo aprīkojumu avārijas gadījumiem.
Noslēgtais lopu pārvadātājs Polaris 2 (8 443 DWT) uz enkura Laspalmasas de Grankanārijas ostas reidā 2013. gadā
  • Noslēgtie lopu pārvadātāji — kuros vairāk vai mazāk visi dzīvnieku aizgaldi ir izvietoti tilpnēs un kuģa iekšējos klājos. Šo kuģu priekšrocība ir daudz kontrolētākas vides radīšana, kurā dzīvnieki, kā arī to barošanas un dzirdināšanas aprīkojums tiek pasargāts no nelabvēlīgiem laika apstākļiem. Tomēr ventilācija gandrīz vienmēr ir atkarīga no mehāniskām sistēmām un kuģu būves noteikumi nosaka īpašus standartus iekšējo telpu ventilācijai. Tie parasti nosaka minimālo skaitu reižu gaisa apmaiņai stundas laikā. Tāpat noteikumi pieprasa rezerves sistēmas un rezerves elektroenerģijas avotus, kuri atrodas ārpus mašīntelpas. Tas nepieciešams, lai nodrošinātu dzīvniekiem pietiekamu ventilāciju, apgaismojumu, dzirdināšanu un barošanu mehāniska bojājuma vai mašīntelpas ugunsgrēka gadījumā.

Pārvadāto dzīvnieku veidi

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ar lopu pārvadātājiem ir tikušas pārvadātas dažādas dzīvnieku sugas, bet pagaidām visvairāk pārvadātie dzīvnieki ir nebrīvē audzētas aitas un liellopi. Divdesmitā gadsimta otrajā pusē ar lopu pārvadātājiem ir transportēts miljoniem aitu un daudzi tūkstoši liellopu. Citas transportētas, nebrīvē audzētas sugas, lai arī mazākā skaitā, iekļauj zirgus, kamieļus, briežus, kazas un vismaz vienā gadījumā strausus. Dzīvu zivju pārvadāšana ar maziem, specializētiem kuģiem ir līdzīgs uzņēmējdarbības veids, kurš ir attīstījies sadarbībā ar zivju audzētavām. Nacionālās uzraudzības iestādes, kuras atļauj dzīvu dzīvnieku eksportu vai importu, regulē un ļoti rūpīgi uzrauga kuģus un citus ar dzīvnieku pārvadāšanas uzņēmējdarbību saistītos aspektus.

Izmēri un tilpība

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Ar nolūku būvēts lopu pārvadātājs Ocean Outback (7 907 DWT) ienākot Frīmantlas ostā 2016. gadā

Šī tipa kuģu izmēri mainās atkarībā no tirgus pieprasījuma dažādās pasaules daļās, dažādos laika brīžos. Divdesmitā gadsimta otrajā pusē lopu eksportētājvalstis pamatā bija Austrālija un Jaunzēlande, bet galvenie importētāji bija Tuvo austrumu valstis. Kuģu, kuri bija iesaistīti pārvadājumos starp šiem reģioniem, dedveits svārstījās no 2 000 līdz 25 000 DWT. Kuģu izmērus ierobežojošie faktori ir kompleksi. Lielāki kuģi var būt ekonomiski izdevīgāki: jo lielāks ir lopu pārvadātājs, jo lētāk tas var pārvadāt gaļas lopus un, jo labāk tas var palīdzēt apmierināt augošo pieprasījumu pēc tiem. No otras puses, lielākiem kuģiem ir nepieciešama attīstītāka ostas infrastruktūra, lai apstrādātu lielāku skaitu lopu, kurš visticamāk tiks iekrauts vai izkrauts lielākā kuģī.

Lopu pārvadātājiem ir lielākas komandas nekā līdzīga izmēra parastiem kravas kuģiem. Pieredzējuši lopkopēji veido būtisku daļu komandas. Kopējais nepieciešamo lopkopēju skaits ir atkarīgs no dzīvnieku skaita, kā arī tādiem faktoriem kā lopu aizgaldu izkārtojums, kā arī uzstādīto ēdināšanas un dzirdināšanas sistēmu automatizācijas pakāpes.

Divdesmitā gadsimta pēdējās trijās desmitgadēs bija vērojama virzība uz aizvien lielākiem kuģiem, kuri pārvadāja aizvien lielāku skaitu dzīvnieku. Pirms tam būtisks ierobežojums bija kuģa saldūdens tanku tilpība. Lai uzturētu dzīvniekus pie labas veselības, vidēja izmēra liellopiem ir nepieciešami vismaz 40 litri ūdens uz galvu dienā. Aitām nepieciešami vismaz četri litri ūdens uz galvu dienā. Ūdens atsāļošanas tehnoloģiju attīstība (sālsūdens iztvaikotāji vai reversās osmozes sistēmas) galu galā noveda pie lopu pārvadātājiem ar aprīkojumu, kurš var izgatavot līdz pat 600 tonnām saldūdens dienā. Tāpat aitām un liellopiem ir nepieciešama lopbarība, kuras apjoms ir vismaz 2% no ķermeņa svara dienā.

Lopu pārvadātājiem ir jāpārvadā nepieciešamā barība maksimālajam reisa garumam, kā arī pietiekamas rezerves avārijas gadījumiem.

Parasta vidēja izmēra lopu pārvadātāja tilpība svārstās no 30 000 līdz 40 000 aitu (vai 3 000 līdz 4 000 liellopu galvu). Tomēr, divdesmitā gadsimta pēdējās divās desmitgadēs, bija arī neliels skaits aitu pārvadātāju ar tilpību 130 000 aitas. Bija arī vismaz divi lieli lopu pārvadātāji, kuri specializējās kombinētās liellopu un aitu kravās. Viens varēja pārvadāt apmēram 7 000 liellopu un 70 000 aitu un otrs 14 000 liellopu un 20 000 aitu. 2007. gadā lopu pārvadātājs Deneb Prima pārvadāja kravas sastāvošas no 20 000 liellopu un 2 000 aitu.[1]

Augstāk minētie skaitļi ir tikai aptuveni. Dzīvniekiem paredzēto telpu uz lopu pārvadātājiem nosaka normatīvie akti atbilstoši dzīvnieku izmēram un svaram. Lielākiem un smagākiem dzīvniekiem tiek atvēlēta proporcionāli lielāka vieta uz katru galvu.

  1. Biggest livestock ship in record voyage with 22000 animals. Arhivēts 2020. gada 4. septembrī, Wayback Machine vietnē. Shipping Times. 2007. gada 16. jūlijs. Skatīts: 2020. gada 28. augustā

Ārējās saites

[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]