Pāriet uz saturu

Lorenco Bandīni

Vikipēdijas lapa
Lorenco Bandīni

Bandīni 1966. gadā
Pārstāvētā valsts Karogs: Itālija Itālija
Dzimšanas datums 1935. gada 21. decembris
Miršanas datums 1967. gada 10. maijā (31 gada vecumā)
Formula 1 karjera
Komandas Scuderia Centro Sud, Ferrari
Sezonas 1961–1967
Sacīkstes 42
Čempiona tituli 0
Uzvaras 1
Pjedestāli 8
Pole position¹ 1
Ātrākie apļi 2
Pirmā sacīkste 1961. gada Beļģijas Grand Prix
Pirmā uzvara 1964. gada Austrijas Grand Prix
Pēdējā sacīkste 1967. gada Monaco Grand Prix
 ¹ pirmās starta vietas

Lorenco Bandīni (itāļu: Lorenzo Bandini, dzimis 1935. gada 21. decembrī, miris 1967. gada 10. maijā) bija Itālijas autosportists, Formula 1 pilots (1961—1967). Uzvarēja 1963. gada Lemānas 24 stundu sacīkstēs, 1964. gada F1 Austrijas Grand Prix, kā arī 1967. gada Deitonas 24 stundu sacīkstēs, pārstāvot Ferrari komandu.

Biogrāfija

[rediģēt | labot pirmkodu]

Dzimis 1935. gada 21. decembrī Barkā, Itāļu Lībijā.[1] Tēvs nomira, kad Lorenco bija 15 gadi. Bandīni pameta mājas un atrada darbu kā mehāniķa māceklis Fredi darbnīcā Milānā.[2]

Lorenco sākotnēji piedalījās motociklu sacīkstēs, bet pēc tam — autosacīkstēs. 1957. gadā viņš sāka piedalīties autosacīkstēs, braucot ar Fiat 1100, ko bija aizņēmies. Bandīni talantu pamanīja Goliardo Fredi un nolēma viņu atbalstīt. Vēlāk, 1963. gadā, Bandīni apprecējās ar Goliardo meitu Margeritu, turpināja strādāt ģimenes garāžā Milānā.[2]

Karjera

[rediģēt | labot pirmkodu]

1958. gadā Bandīni ar automašīnu Lancia Appia Zagato guva pirmo uzvaru Mille Miglia izturības autosacīkšu klasē, kā arī tajā pašā gadā ar Berkeley automašīnu uzvarēja 12 stundu sacīkstēs Moncas trasē. Pēc tam viņš sacentās Formula Junior autosacīkšu klasē. Bandīni iegādājās Volpini Formula Junior automašīnu un savās pirmajās sacīkstēs Sicīlijā ieņēma trešo vietu. 1959. un 1960. gadā viņš brauca ar Formula Junior Stanguellini. 1960. gadā viņš ieņēma ceturto vietu Formula Junior pasaules čempionātā.[2]

1961. gadā Bandīni un viņa kolēģis, itāļu braucējs Džankarlo Bageti, abi pretendēja uz vietu Ferrari komandā. Ferrari izvēlējās Džankarlo, un Bandīni pievienojās Scuderio Centro Sud komandai. Vēlāk, 1961. gadā, Bandīni aizvadīja savas pirmās pasaules čempionāta sacensības Spā-Frankošampa trasē, tomēr no sacensībām viņam nācās izstāties, jo automašīnai atklājās dzinēja defekts. 1961.—1962. gada ziemā viņš brauca Tasman Series sacīkstēs Austrālijā un Jaunzēlandē.[2]

1962. gadā Bandīni tika pieņemts Ferrari komandā 1962. un 1963. gada sezonai, un viņš pārcēlās uz Maranello, netālu no komandas galvenās mītnes. 1962. gadā viņš debitēja ar Ferrari Monako Grand Prix, sacīkstēs iegūstot trešo vietu.[3]

1963. gadā Ferrari nolīga Bandīni uz sporta automobiļu sacīkstēm. Kopā ar Ludoviko Skarfioti viņš tajā gadā uzvarēja Lemānas 24 stundu sacīkstēsu sacīkstēs, ierindojās otrajā vietā Targa Florio sacīkstēs, ik pa laikam arī sacentās Formula 1 Scuderio Centro Sud komandas sastāvā. Labo rezultātu virkne, tostarp piektā vieta Lielbritānijas Grand Prix izcīņā, pārliecināja Ferrari viņu paturēt kā Formula 1 sacīkšu braucēju uz atlikušo sezonas daļu.[2]

1964. gadā Bandīni aizvadīja savu labāko Formula 1 sezonu. Viņš uzvarēja pirmajā Austrijas Grand Prix Zeltvegas trasē un vēl divas reizes izcīnīja vietu uz pjedestāla Vācijā un Itālijā. Meksikas Grand Prix izcīņā Bandīni brauca otrais, ļaujot savam komandas biedram Džonam Sertīsam pabraukt garām, lai Sertīss iegūtu pietiekami daudz punktus un iegūtu Pirmās formulas pasaules čempiona titulu.[4]

1965. gadā Bandīni uzvarēja Targa Florio sacensībās. 1966. gadā sezonas vidū no Ferrari aizgāja Sertīss, Bandīni kļuva par komandas vadītāju. Tajā gadā viņam nepaveicās uzvarēt Francijas un ASV Grand Prix, kurās sākotnēji viņš bija līderis, bet mehānisku problēmu dēļ zaudēja pārsvaru.[4] Bandīni ātrākais aplis bija Monako Grand Prix izcīņā ar 2,4 litru V-6 Ferrari, kur viņš guva otro vietu. Vēlāk sezonā Bandīni piedalījās ASV kinorežisora Džonam Frankenheimera filmā Grand Prix (1966). Bandīni ieteica vietu Montekarlo trasē avārijas ainai filmā.[5] Filmā The Making of Grand Pri aktrise Eva Marija Seinta ar rūgtumu atzīmēja, ka šajā vietā gadu vēlāk Bandīni sacīkstēs gāja bojā.[6]

1967. gadā Bandīni uzvarēja Deitonas 24 stundu sacīkstēs un Moncas 1000 km sacīkstēs, abās sacīkstēs komandā ar Krisu Eimonu.[4]

Nelaimes gadījums un nāve

[rediģēt | labot pirmkodu]

1967. gada 7. maijā Bandīni sacentās Monako Grand Prix izcīņā, kur 82. aplī, braucot otrais aiz Denija Halma, viņš zaudēja kontroli pār automašīnu. Viņa Ferrari kreisais aizmugurējais ritenis atsitās pret aizsargbarjeru, izraisot nevienmērīgu slīdēšanu. Automašīna atsitās pret apgaismes stabu un sāka kūleņot.[7] Tā trāpīja pa salmu ruļļiem, kas bija trases malā, mašīnai tika pārrauta degvielas tvertne, un dzirksteles aizdedzināja degvielu. Bandīni bija iesprostots zem automašīnas. Palīgi apgāza viņa automašīnu vertikāli un bezsamaņā esošo Bandīni izvilka no degošā Ferrari, pēc kā tas eksplodēja. Tiek uzskatīts, ka, cenšoties pacelt apgāzto automašīnu, degviela noplūda uz karstajām bremzēm vai izplūdes caurules un izraisīja eksploziju.[8]

Bandīni guva trešās pakāpes apdegumus (vairāk nekā 70 % no ķermeņa), kā arī krūškurvja brūci un desmit krūškurvja lūzumus.[7] Trīs dienas vēlāk, 1967. gada 10. maijā, 31 gada vecumā, Bandīni nomira Montekarlo slimnīcā. Bandīni bēres notika Redžo 13. maijā.[9] Bēres apmeklēja 100 000 cilvēku.[10] Vēlāk viņš tika apbedīts Lambrates kapsētā Milānā.[11]

2019. gada filmā "Lemāna-'66: Lielais izaicinājums" Bandīni lomu attēloja aktieris Frančesko Bauko.

Komandas

[rediģēt | labot pirmkodu]

Lorenco Bandīni savas karjeras laika darbojās piecās komandās:

  • Eugenio Dragoni[12]
  • Ferrari
  • Lorenco Bandīni
  • North American Racing Team
  • Scuderia Centro Sud

Lorenco Bandīni trofeja

[rediģēt | labot pirmkodu]

Lorenco Bandīni vārdā nosaukta balva Trofeo Lorenco Bandīni.[13] Tā ir ikgadēja balva, ar ko godina atsevišķu personu vai komandu sasniegumus Formula 1 autosacīkstēs.[14] Balvu 1992. gadā iedibināja Frančesko Asirelli un Ticiano Samore no Brizigellas.[15]

Apbalvojuma trofeja ir keramikas replika Bandīni Ferrari 312/67 automašīnai, ko rotā keramiķa Goffredo Gaeta veidots numurs 18.[16] To, kurš saņems balvu nosaka ne tikai sasniegtie rezultāti, bet arī tas, kā panākumi gūti,[17] braucēja raksturs un pieeja sacīkstēm.[18]

Balvas saņēmēju nosaka žūrija, kuras sastāvā ir autosporta žurnālisti un bijušie Formula 1 komandas dalībnieki.[19] Iepriekš uzvarētāju noteica Brizigellas iedzīvotāju balsojumā.[13] Uzvarētāju godina svinīgā ceremonijā Brizigellā, pilsētā, kur Bandīni kādreiz dzīvoja. Balvu pasniedz asociācija Associazione Trofeo Lorenco Bandīni.[19]

Šis apbalvojums autosporta pasaulē tiek uzskatīts par ļoti prestižu.[20][21] 1993. un 1994. gadā apbalvojums netika piešķirts, un neviens balvu nav ieguvis divas reizes, jo autosportistus var izvirzīt balvai tikai vienu reizi, lai dotu iespēju balvu iegūt citiem braucējiem.[15][22]

Atsauces

[rediģēt | labot pirmkodu]
  1. ↑ «New York Times Race Relations Survey, March 1987: New York City». ICPSR Data Holdings. 1990-05-01. Skatīts: 2022-05-01.
  2. 1 2 3 4 5 Henderson, Ian (1967-10). "The Representative". The Expository Times 79 (1): 11–12. doi:10.1177/001452466707900105. ISSN 0014-5246.
  3. ↑ «New York Times Race Relations Survey, March 1987: New York City». ICPSR Data Holdings. 1990-05-01. Skatīts: 2022-05-01.
  4. 1 2 3 «Lorenzo Bandini». SnapLap (en-US). 2015-04-18. Skatīts: 2022-05-01.
  5. ↑ Frankenheimer, John (1966-12-21), Grand Prix, Metro-Goldwyn-Mayer (MGM), Douglas & Lewis Productions, Joel Productions. Atjaunināts: 2022-05-01
  6. ↑ Pushing the Limit: The Making of 'Grand Prix', New Wave Entertainment Television, 2006-07-11. Atjaunināts: 2022-05-01
  7. 1 2 «Lorenzo Bandini». Interesting stories about famous people, biographies, humorous stories, photos and videos. (en-US). 2019-05-18. Skatīts: 2022-05-01.[novecojusi saite]
  8. ↑ Michael Katz Special To the New York Times. «Hulme Takes Monaco Race; Bandini Seriously Hurt; Italian Operated On for Wound in Side and Severe Burns». The New York Times (en-US), 1967-05-08. ISSN 0362-4331. Skatīts: 2022-05-01.
  9. ↑ "Mass Held For Bandini", New York Times, 12 May 1967, Page 56.
  10. ↑ "100,000 at Bandini Rites", New York Times, 14 May 1967, Page S4.
  11. ↑ Photos of Bandini's tombstone. Accessed 3 December 2012.
  12. ↑ «Eugenio Dragoni • Team History & Info | Motorsport Database». Motorsport Database - Motor Sport Magazine (en-GB). Skatīts: 2022-05-01.
  13. 1 2 «8W - Who? - Lorenzo Bandini, Ludovico Scarfiotti, Ignazio Giunti». forix.autosport.com. Skatīts: 2022-05-01.
  14. ↑ Hodgson, Thomas (2019-11-04). "AI: More Than Human, Barbican, 16 May – 26 August". Sound Studies 6 (1): 99–103. doi:10.1080/20551940.2019.1681173. ISSN 2055-1940.
  15. 1 2 «Lorenzo Bandini: la storia del trofeo istituito in suo onore». Motori Magazine (it-IT). 2017-11-13. Skatīts: 2022-05-01.
  16. ↑ «Senna receives Bandini Trophy | The Oxford Times». web.archive.org. 2019-08-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-12. Skatīts: 2022-05-01.
  17. ↑ «Senna awarded Lorenzo Bandini Trophy | Formula 1 | F1 Blogs | ESPN.co.uk». web.archive.org. 2019-08-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-12. Skatīts: 2022-05-01.
  18. ↑ «Grapevine: Rosberg receives Bandini Trophy - F1 - Autosport». web.archive.org. 2019-08-12. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019-08-12. Skatīts: 2022-05-01.
  19. 1 2 Laughlin, Scott; Niutanen, Valtteri; Stone, Robert; Otto, Kevin (2018-08-26). "Using the Field Flow Design Methodology to Create Safe Consumer Products". Volume 7: 30th International Conference on Design Theory and Methodology (American Society of Mechanical Engineers). doi:10.1115/detc2018-85643.
  20. ↑ «Mahindra Racing Becomes First Formula E Team To Be Honoured At Lorenzo Bandini Trophy Event». carandbike (English). Skatīts: 2022-05-01.
  21. ↑ Australian Associated Press. «Daniel Ricciardo awarded prestigious Formula One trophy». the Guardian (angļu), 2014-09-02. Skatīts: 2022-05-01.
  22. ↑ «Street fighter Kubica wins top award.». Crash (angļu). 2008-04-14. Skatīts: 2022-05-01.

Ārējās saites

[rediģēt | labot pirmkodu]
Saturs iegūts no "https://lv.wikipedia.org/w/index.php?title=Lorenco_Bandīni&oldid=4281344"