Ferrari

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Šis raksts ir par autoražotāju. Par Formula 1 autosacīkšu komandu skatīt rakstu Scuderia Ferrari.
Ferrari N.V.
Tips publiska kapitālsabiedrība
Darbības joma autobūve
Dibināts 1939. gada 13. septembrī Valsts karogs: Itālija Modēna, Itālija
(kā Auto Avio Costruzioni)[1]
Dibinātājs Enco Ferrāri
Galvenais birojs
Darbības zona Karogs: Pasaule Pasaule
Galvenās personas
Produkti sporta auto
Produkcija 8,014 vienības
Ieņēmumi €3.105 miljardi
Pamatdarbības ienākumi 0595 miljoni
Neto ienākumi 0399 miljoni
Aktīvi €3.850 miljardi
Kopkapitāls 0325 miljoni
Darbinieki 3,115
Meitas uzņēmumi Ferrari S.p.A.
Scuderia Ferrari
Mājaslapa ferrari.com
Atsauces: [2]

Ferrari S.p.A. ir Itālijas luksusa sporta automašīnu ražotājs. Uzņēmumu 1929. gadā dibināja Enco Ferrāri. Galvenā mītne atrodas Maranello

Ferrari akcijas tiek kotētas Ņujorkas fondu biržā (simbols RACE) un Milānas fondu biržā. Lielākie akcionāri (2015. gada oktobrī): Fiat Chrysler Automobiles (81 %), Pjero Ferrari (10 %).

Uzņēmums atbalsta Formula 1 komandu Scuderia Ferrari.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

1929. gadā Enco Ferrāri Alfa Romeo dibināja sporta automobiļu nodaļu Scuderia Ferrari (burtiski "Ferrāri Stabilais"), kas nodarbojās ar autosacīkšu braucēju sponsorēšanu un automašīnu izgatavošanu sacīkšu vajadzībām. Enco Ferrāri iesākumā nemaz nebija ieinteresēts ielu automobiļu ražošanā. 1938. gadā Ferrāri aizgāja no Alfa Romeo. Enco Ferrāri pēc līguma bija autosacīkšu liegums uz četriem gadiem, kā arī viņš nedrīkstēja projektēt sporta auto.

1941. gadā fašistiskās valdības līderis Benito Musolīni konfiscēja Alfa Romeo uzņēmumu priekš Ass valstu kara apgādes. Scuderia pārtapa par Auto Avio Costruzioni Ferrari, kas it kā valsts vajadzībām ražoja darbagaldus un lidaparātu rezerves daļas. Tāpat zināms kā SEFAC (Scuderia Enzo Ferrari Auto Corse), Ferrāri izgatavoja divus sacīkšu automobiļus Tipo 815. Tie bija pirmie Ferrari markas automobiļi (to debija notika 1940. gada sacīkstēs Mille Miglia), tomēr Otrā pasaules kara laikā, tiem nebija lielu panākumu. 1943. gadā Ferrari rūpnīca pārcēlās uz pašreizējo vietu Maranello. 1944. gadā rūpnīcu sabombardēja sabiedrotie un tā tika atjaunota pēc kara beigām, 1946. gadā, kā arī tika uzsākta ielas automobiļu ražošana. 1947. gadā uzņēmums kļuva par akciju sabiedrību.

166MM Barchetta 212/225

Pirmais ielas Ferrari bija 1947. gada 125 S, kas bija aprīkots ar 1,5 litru V12 dzinēju; Enco Ferrāri nelabprāt izgatavoja un pārdeva savus automobiļus, lai finansētu Scuderia Ferrari.[3]

1969. gadā FIAT iegādājās 50 % Ferrari akciju. Tas ļāva palielināt pieejamos investīciju fondus, tika uzsākta rūpnīcas paplašināšana, kas bija paredzēta, lai pārceltu ražošanu no Turīnas FIAT, kur ražoja ar Ferrari dzinējiem aprīkotos Fiat Dino.

1988. gadā, Enco Ferrāri vadīja Ferrari F40 ražošanas uzsākšanu, tas bija pēdējais jaunais Ferrari, kas tika izlaists pirms viņa nāves tajā pašā gadā. No 2002. līdz 2004. gadam, Ferrari ražoja modeli Enzo, kas ir visu laiku ātrākais šīs markas modelis, nosaukums modelim tika piešķirts godinot kompānijas dibinātāju Enco Ferrari. Modelim bija jāsaucas F60, kas turpinātu F40 un F50 modeļu sēriju, tomēr Ferrari bija tik ļoti apmierināts ar jaunā modeļa rezultātu, ka nolēma to nodēvēt par Enzo. Iesākumā šis modelis tika piedāvāts kompānijas pastāvīgajiem klientiem, katrs no 399 automobiļiem (izņemot 400., kas tika ziedot Vatikāna labdarībai) maksāja 650 tūkstoši dolārus.

2002. gada 15. septembrī, 964 dažādi Ferrari markas automobiļi apvienojās Ferrari Driving Days pasākumā Silverstonas trasē, kur visi automobiļi devās trasē uzstādot jaunu pasaules rekordu.[4]

Līdz 2008. gadam FIAT bija ieguvis līdz 85 % Ferrari kapitāldaļu.[5]

2014. gada 29. oktobrī mātes uzņēmums Fiat Chrysler Automobiles paziņoja, ka plāno atdalīt Ferrari, 10 % tā kapitāldaļu pārdodot biržā. Līdz tam FIAT piederēja 90 % Ferrari akciju.[6] 2015. gada 22. oktobrī Ferrari Ņujorkas fondu biržā veica sākotnējo publiskajo piedāvājumu ar 9 % akcijām.[7] 2016. gada 4. janvārī sākta akciju kotēšana Milānas fondu biržā.[8]

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. «History of Enzo Ferrari». auto.ferrari.com. Skatīts: 2016. gada 31. maijs.
  2. «2016 Annual Report». Ferrari. 2017. gada 1. aprīlis. Skatīts: 2017. gada 8. aprīlis.
  3. History of Ferrari In DK Engineering from http://www.dkeng.co.uk/company/The_History_of_Ferrari.html
  4. «Felipe Massa and Marc Gene lead a record breaking parade of Ferraris at Silverstone». Skidmark. 2012. gada 15. septembris. Skatīts: 2012. gada 18. septembrī.
  5. «Italian Car Companies». Listitude.com. 2013. gada 4. decembrī. Skatīts: 2013. gada 6. decembrī.
  6. «Fiat 2013 Annual Report». Fiat S.p.A. Skatīts: 2014-08-13.
  7. Ferrari debitē Ņujorkas akciju biržā LETA/AFP, 2015. gada 22. oktobris
  8. Ferrari debitē Milānas akciju biržā LETA--DPA, 2016. gada 4. janvāris

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]