Parīzes Dievmātes katedrāle

Parīzes Dievmātes katedrāle
Parīzes Dievmātes katedrāle
	Parīzes Dievmātes katedrāle 2017. gadā
Pamatinformācija
Atrašanās vieta	Parīze, Francija
Koordinātas	48°51′11″N 2°20′59″E / 48.8530°N 2.3498°EKoordinātas: 48°51′11″N 2°20′59″E / 48.8530°N 2.3498°E
Piederība konfesijai	Romas katoļu baznīca
Baznīcas vai organizācijas statuss	Katedrāle
Mantojuma apzīmējums	1862
Mājaslapa	www.notredamedeparis.fr
Arhitektūras apraksts
Arhitektūras tips	Baznīca
Arhitektūras stils	Franču gotika
Celtniecības sākums	1163
Celtniecības beigas	1345
Specifikācija
Garums	128 m
Platums	69 m
Augstums (maksimālais)	69 m (2 torņi)
Smailes	viena
Smailes augstums	90 m

Parīzes Dievmātes katedrāle (franču: Notre-Dame de Paris) ir katedrāle Parīzē, Francijā. Ievērojams agrīnās gotiskās arhitektūras paraugs. Romas katoļu baznīcas Parīzes arhibīskapijas galvenā baznīca un Parīzes arhibīskapa sēdeklis.

Parīzes Dievmātes katedrāli sāka celt 1163. gadā karaļa Luija VII valdīšanas laikā. To pabeidza vairāk kā pēc divsimt gadiem — 1345. gadā, bet arī turpmāk celtne tika papildināta ar jaunām detaļām un greznojumiem.

Fasāžu mākslinieciskajā izveidē liela loma ir skulpturālajam dekoram — statujām, ciļņiem, kas redzami ne vien frīzveida joslā, bet arī portālu timpanonos un starp portāliem. Plastiskajos rotājumos izmantotas ne vien cilvēka auguma formas, bet arī augu un ģeometriskais ornaments un fantastisku būtņu atveidi. Piemēram, ūdens notekas veidotas kā rīkles atpletuši pūķi, uz balustrādes tup akmens himēras.

Parīzes Dievmātes katedrālē esot 8000 sēdvietu un 20 000 stāvvietu. Šis Parīzes lielākais dievnams vispilnīgāk atbilst viduslaiku priekšstatam par pasaules modeli.^{[nepieciešama atsauce]}

Parīzes Dievmātes katedrāle aprakstīta franču rakstnieka Viktora Igo (Victor Hugo) 1831. gadā izdotajā romānā "Parīzes Dievmātes katedrāle". Tā zināma arī no latviešu komponista Zigmara Liepiņa operas "Parīzes Dievmātes katedrāle".

2019. gada 15. aprīlī katedrālē izcēlās ugunsgrēks, kurā tā ievērojami cieta.^[1] Katedrāles atjaunošana ilga piecus gadus. Pēc atjaunošanas darbu noslēgšanās katedrāles durvis tika atvērtas svinīgas ceremonijas laikā 2024. gada 8. decembrī.^[2]