Lukta

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Valmieras Sv. Sīmaņa baznīcas ērģeļu lukta.

Lukta jeb kori (gr. χορός — koris) ir arhitektūrā augšējā vaļējā galerija vai balkons baznīcas iekšpusē (parasti otrā stāva līmenī), parādes zālē u.c. Rietumeiropas dievnamu luktās parasti izvietoti muzikanti, dziedātāji vai ērģeles. Pareizticīgajās baznīcās tām ir daudz plašāks pielietojums. Tajās var atrasties kā kliross, tā arī pereklēsijas vai citas palīgtelpas. Luktas dievnamos izvietotas altārim pretējā pusē[1] (parasti rietumos) vai arī apjož centrālo jomu no trim pusēm. Pēc speciālistu domām, par koru izcelsmi ir vairākas versijas. Vieni uzskata, ka sākotnēji (agrajos viduslaikos) kori bija paredzēti dižciltīgo dzimtu pārstāvjiem un augstākajiem sabiedrības slāņiem. Pēc citas versijas sievietēm un katehumeniem. Pēc trešās versijas koriem nebija speciālu funkciju, un tie bija pašpietiekami arhitektūras fenomeni. Nevajadzētu jaukt korus ar horu — telpu agrīnās kristietības un Rietumeiropas dievnamos, kas atrodas galvenās telpas līmenī.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]