Mārīšzirnekļi

Mārīšzirnekļi Eresus, (Walckenaer), 1805)
Eresus sandaliatus
Klasifikācija
Valsts	Dzīvnieki (Animalia)
Tips	Posmkāji (Arthropoda)
Klase	Zirnekļveidīgie (Arachnida)
Kārta	Zirnekļi (Araneae)
Apakškārta	Augstākie zirnekļi (Araneomorphae)
Dzimta	Eresidae
Ģints	Mārīšzirnekļi (Eresus)
Mārīšzirnekļi Vikikrātuvē

Mārīšzirnekļi (Eresus) ir Eresidae dzimtas ģints, kas iekļauj aptuveni divdesmit zirnekļu sugas. Izplatīti Eiropā, Vidusāzijā, Afganistānā, Ziemeļāfrikā. 2014. gada maijā viena ģints suga atklāta arī Latvijā netālu no Garkalnes. 2019. gadā Latvijas Entomoloģijas biedrība mārīšzirnekli izvēlējās par "Gada bezmugurkaulnieku".

Izskats

Neliela izmēra, no 0,5 līdz nedaudz virs 2 cm, tēviņi mazāki par mātītēm. Ķermeņa pamatkrāsa tumša. Tēviņiem vēders intensīvi brūnsarkans ar četriem melniem lielākiem un diviem sīkiem punktiem virspusē. Šis mārītēm raksturīgais krāsojums ir pamatā mārīšzirnekļu nosaukumam. Mātītes ir viscaur melnas, bez raksturīgā punktojuma. Kājas melnas, ar vairākiem šauriem, sarkaniem un gaišiem gredzenveida apļiem. Šādi grāmatā "Dieva dārzs" mārīšzirnekļa tēviņu apraksta Džeralds Darels:

"Tas bija mazs zirneklītis, apmēram zirņa lielumā, un pirmajā acu uzmetienā izskatījās pēc dzīva rubīna vai kustīgas asins lāses... Zirnekļa priekšējā daļa jeb galvkrūtis bija samtaini melnas ar sīkiem spilgti sarkaniem plankumiem gar malām. Druknās kājas ieskāva gredzenveida joslas... Taču visuzkrītošākais bija vēders — koši sarkans kā mednieka tērps, ar četriem apaļiem melniem punktiem, ko ieskāva balti sariņi".

Dzīvesveids

Dzīvo verikālās vai nedaudz izliektās aliņās, kas ieniedzas 5 - 10 cm zemē un ir ap 1 - 2 cm diametrā. No alas ārpusē līdz viena kvadrātmetra platībā ap alas ieeju uz zemes ir medījuma noķeršanai novilkti vairāki haotiska vijuma tīkli. Atšķirībā no vairuma zirnekļu sugu, tēviņš un mātīte ilgu laiku var dzīvot kopā un kopīgi dalīties ar ķeramtīklā nokļuvušo pārtiku.

Literatūra

• Džeralds Darels. Dievu dārzs. Nordik. 2009 ISBN 978-9984-792-85-9