2019. gads Latvijā
Izskats
Pasaulē: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
Latvijā: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
Laikapstākļi: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
Sportā: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
Kino: | 2016 2017 2018 - 2019 - 2020 2021 2022 |
Šajā lapā ir apkopoti 2019. gada notikumi Latvijā.
Valsts amatpersonas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Amats | Persona | Piezīmes |
---|---|---|
Latvijas Valsts prezidents | Raimonds Vējonis (līdz 8. jūlijam) | |
Egils Levits (no 8. jūlija) | ||
Ministru prezidents | Māris Kučinskis (līdz 23. janvārim) | Kučinska Ministru kabinets |
Arturs Krišjānis Kariņš (no 23. janvāra) | Kariņa 1. Ministru kabinets | |
Saeimas priekšsēdētāja | Ināra Mūrniece | 13. Saeima |
Latvijas dabas un kultūrvēstures gada simboli
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
|
|
Notikumi
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. janvāris:
- tirdzniecības vietās vairs nedrīkst izsniegt bezmaksas plastmasas maisiņus, kas biezāki par 15 mikroniem.[13]
- spēkā stājās Veselības apdrošināšanas sistēma.[14]
- 2. janvāris — darbu uzsāka jaunā Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse.
- 14. janvāris — Kokneses novadā atrasta līdz šim lielākā kokaīna krava Latvijas vēsturē, aptuveni 65 miljonu eiro vērtībā.[15]
- 15. janvāris — pēc rekonstrukcijas atklāts Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljons.[16]
- 16. janvāris — Mežaparka Lielās estrādes pamatos svinīgi tika iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākamajām paaudzēm.[17]
- 23. janvāris — Saeima apstiprināja Artura Krišjāņa Kariņa Ministru kabinetu.[18]
- 28. janvāris — atklāja jauno Latvijas Universitātes Zinātņu māju.[19]
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. februāris — valdība Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora amatam atbalstīja Ievu Jaunzemi.[20]
- 8. februāris — tika pasniegtas Latvijas Metālmūzikas gada balvas.
- 9. februāris — norisinājās Muzikālās bankas 2018 fināls.
- 12. februāris — tika pasniegtas mūzikas ierakstu gada balvas Zelta Mikrofons 2019.
- 16. februāris — norisinājās 64. starptautiskā Eirovīzijas dziesmu konkursa Latvijas nacionālā atlases "Supernova 2019" fināls, kurā uzvarēja grupa Carousel ar dziesmu That Night.[21]
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 21. marts — Saeima apstiprināja jauno Centrālās vēlēšanu komisijas vadītāju Kristīni Bērziņu, nomainot esošo vadītāju Arni Cimdaru.[22]
- 31. marts — notika otrā "Vislatvijas vecāku sapulce" pret Latvijas skolu reformu.
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. aprīlis — Rīgā atklāja tirdzniecības centru "Akropole".[23]
- 5. aprīlis — Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no amata atstādināja Rīgas domes priekšsēdētāju Nilu Ušakovu.[24]
- 12. aprīlis — tika pasniegta Purvīša balva, ko saņēma Ieva Epnere.[25][26]
- 29. aprīlis — pirmo reizi tika pasniegtas Dejas balvas.[27]
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 4. maijs — par godu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienai, Latvijas Bruņoto spēku parāde notika Jēkabpilī.
- 29. maijs — 13. Saeima par Valsts prezidentu ievēlēja Egilu Levitu.[28]
- 30. maijs — pēc Nila Ušakova atstādināšanas, ievēlēšanas Eiropas Parlamentā un atkāpšanās par Rīgas domes priekšsēdētāju līdz domes deputātu neuzticības balsojumam 20. jūnijā tika ievēlēts Dainis Turlais.[29]
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. jūlijs — Valsts prezidenta amatā stājās Egils Levits, nomainot Raimondu Vējoni.
- 25. jūlijs — durvis vēra renovētais iepirkšanās centrs "Ozols" (agrāk — Galerija Azur) Rīgā, Mazā Rencēnu ielā 1.
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. augusts — Finanšu un kapitāla tirgus komisija apturēja PNB Bankas finanšu pakalpojumu sniegšanu un pieņēma lēmumu par noguldījumu nepieejamību, no plkst. 21.00 pārtraucot tās karšu, internetbankas maksājumu un bankomātu darbību.
- 19. augusts — Par Rīgas domes priekšsēdētāju apstiprināja Oļegu Burovu.
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 11. septembris —Tika atklāts elektroenerģijas pārvades tīkla projekta "Kurzemes loks" noslēdzošais trešais posms, kas iekļauj 110 kV elektropārvades līniju pārbūvi posmā Ventspils — Tume — Imanta, pastiprinot to ar 330 kV līniju, savienojot 330 kV apakšstaciju "Ventspils" ar apakšstaciju "Imanta", Rīgā. Šis ir viens no vērienīgākajiem elektroenerģijas pārvades tīkla stiprināšanas projektiem kopš neatkarības atjaunošanas.
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. novembris — pieņemts lēmums par LNT likvidēšanu un Kanāls 2, slēgšanu, ieviešot divus jaunus kanālus — TV3 Life un TV3 Mini.
- no 8. novembra līdz 13. novembrim — notika medicīnas iestāžu protesta akcija "Nolaid karogu, iededz sveci".
- 12. novembris — kosmētikas ražotājs AS "Dzintars" tika pasludināts par maksātnespējīgu.
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 9. decembris — Aivars Lembergs un ar viņu saistītas organizācijas Ventspils brīvostas pārvalde, Ventspils Attīstības aģentūra, Biznesa attīstības asociācija un Latvijas Tranzīta biznesa asociācija tika iekļautas ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles biroja sankciju sarakstā, pamatojoties uz tā dēvēto Magņitska likumu.
- 10. decembris — Aivars Lembergs atkāpās no Ventspils brīvostas pārvalde valdes locekļa amata.
- 18. decembris — ASV Valsts kases Ārvalstu aktīvu kontroles birojs paziņoja par sankciju atcelšanu pret Ventspils brīvostas pārvaldi.
Miruši
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Janvāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. janvāris — Raina Praudiņa, aktrise (dzimusi 1935. gadā)
- 3. janvāris — Āris Rozentāls, aktieris (dzimis 1938. gadā)
- 11. janvāris — Veronika Tenča-Goldmane, rakstniece (1928—2019)
- 17. janvāris — Māra Vaičunas, māksliniece (dzimusi 1949. gadā)
- 29. janvāris — Uldis Lieldidžs, aktieris (dzimis 1933. gadā)
Februāris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. februāris — Ilvars Zālītis, mūziķis (dzimis 1959. gadā)
- 10. februārī — Māra Krievkalne, dziedātāja (dzimusi 1944. gadā)
- 19. februārī — Klāra Kondrova, ārste, sabiedriska darbiniece (dzimusi 1932. gadā)
- 22. februārī — Mārtiņš Milbrets, mākslinieks (dzimis 1965. gadā)
- 23. februārī — Andrejs Možeiko, aktieris (dzimis 1979. gadā)
- 25. februārī — Vitālijs Fjodorovs, arhitekts (dzimis 1929. gadā)
- 26. februārī — Andrejs Žagars, aktieris, režisors, uzņēmējs un politiķis (dzimis 1958. gadā)
Marts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. martā — Ivars Knēts, būvinženieris, profesors, Rīgas Tehniskās universitātes rektors (dzimis 1938. gadā)
- 2. martā — Andra Neiburga, rakstniece un māksliniece (dzimusi 1957. gadā)
- 5. martā — Jānis Olders, ūdenstūrisma entuziasts un treneris (dzimis 1935. gadā)
- 9. martā — Aleksandrs Jemeļjanovs, veterinārārsts, profesors, institūta "Sigra" direktors (dzimis 1938. gadā)
Aprīlis
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 5. aprīlī — Edgars Katajs, tulkotājs, pedagogs (dzimis 1923. gadā)
- 24. aprīlī — Inta Villeruša, pianiste, pedagoģe (dzimusi 1943. gadā)
- 27. aprīlī — Antonija Ahero, valodniece un pedagoģe (dzimusi 1924. gadā)
- 28. aprīlī — Valdemārs Karpačs, aktieris (dzimis 1952. gadā)
Maijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 8. maijā — Alfrēds Mačtams, kuģu mehāniķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1937. gadā)
- 26. maijā — Gunārs Ezernieks, gleznotājs (dzimis 1932. gadā)[30]
- 30. maijā — Inta Spanovska, Operetes teātra soliste (dzimusi 1935. gadā)
Jūnijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. jūnijā — Ilga Apine, vēsturniece (dzimusi 1928. gadā)
- 14. jūnijā — Vaira Paegle, politiķe (dzimusi 1942. gadā)
- 15. jūnijā — Ivars Caune, autosportists (dzimis 1959. gadā)
- 20. jūnijā — Anna Seile, vides zinātniece un politiķe (dzimusi 1939. gadā)
Jūlijs
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. jūlijā — Gints Baumanis, horeogrāfs (dzimis 1963. gadā)
- 8. jūlijā — Mārtiņš Sesks, autosportists (dzimis 1936. gadā)
- 12. jūlijā — Aija Baumane, tekstilmāksliniece (dzimusi 1943. gadā)
Augusts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 16. augustā — Aivars Baumanis, žurnālists un diplomāts (dzimis 1937. gadā)
- 27. augustā — Felikss Deičs, aktieris un režisors (dzimis 1937. gadā)
- 29. augustā — Mirdza Kļava, rakstniece un māksliniece (dzimusi 1924. gadā)
- 31. augustā — Ivars Silārs, ārsts, politiķis un diplomāts (dzimis 1938. gadā)
Septembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 7. septembrī — Viesturs Klimpiņš, ornitologs un fotogrāfs (dzimis 1937. gadā)
- 9. septembrī — Imants Skrastiņš, aktieris (dzimis 1941. gadā)
- 21. septembrī — Boriss Teterevs, ārsts, uzņēmējs un mecenāts (dzimis 1953. gadā)
- 23. septembrī — Jānis Šmits, luterāņu mācitājs un politiķis (dzimis 1968. gadā)
- 24. septembrī — Georgs Jankovskis, ārsts (dzimis 1921. gadā)
Oktobris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 2. oktobrī — Aleksandrs Urbahs, aviācijas inženieris (dzimis 1958. gadā)
- 9. oktobrī — Jurijs Losevs, aktieris un režisors (dzimis 1949. gadā)
- 12. oktobrī — Maruta Klima, aktrise (dzimusi 1956. gadā)
- 17. oktobrī — Antoņina Masiļūne, kulināre, grāmatu autore (dzimusi 1921. gadā)
- 19. oktobrī — Laimonis Siliņš, aktieris un režisors (dzimis 1926. gadā)
- 26. oktobrī — Mārtiņš Ķibilds, televīzijas raidījumu veidotājs un vadītājs (dzimis 1973. gadā)
Novembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 1. novembrī — Modris Bakmanis, dizainers (dzimis 1935. gadā)
- 2. novembrī — Vitauts Tamužs, fiziķis (dzimis 1935. gadā)
- 9. novembrī — Džemma Skulme, gleznotāja (dzimusi 1925. gadā)
- 11. novembrī — Harijs Gulbis, rakstnieks un dramaturgs (dzimis 1926. gadā)
- 16. novembrī — Ruta Birgere, aktrise (dzimusi 1924. gadā)
- 17. novembrī — Helga Dancberga, aktrise (dzimusi 1941. gadā)
- 19. novembrī — Vilnis Rakstiņš, operetes solists (dzimis 1944. gadā)
- 25. novembrī — Arnis Jānis Brangulis, ģeologs (dzimis 1930. gadā)
- 29. novembrī:
- Ģertrūde Eniņa, neiroloģe, pasniedzēja, izgudrotāja (dzimusi 1926. gadā)
- Jānis Stradiņš, ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks (dzimis 1933. gadā)
- 30. novembrī — Mariss Jansons, diriģents (dzimis 1943. gadā)
Decembris
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- 15. decembrī — Raimonds Bitenieks, sabiedrisks darbinieks, cilvēktiesību aktīvists (dzimis 1944. gadā)
- 23. decembrī — Andrejs Cīrulis, žurnālists un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1946. gadā)
- 26. decembrī — Miķelis Gruzītis, mūziķis, politiķis un sabiedriskais darbinieks (dzimis 1940. gadā)
- 28. decembrī — Arnolds Vilbergs, stikla mākslinieks, pedagogs (dzimis 1934. gadā)
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ LETA. «Par 2019. gada dzīvnieku izvēlēts alnis». DELFI (latviešu), 2019-01-16. Skatīts: 2019-01-24.
- ↑ 2019. gada putns – mežirbe Dabasdati 2019. gada 2. janvārī.
- ↑ Gada kukainis 2019 – malārijas ods Dabasdati 2019. gada 7. janvārī.
- ↑ Gada bezmugurkaulnieks 2019 – mārīšzirneklis Dabasdati 2019. gada 9. janvārī.
- ↑ Gada gliemis 2019 Arhivēts 2022. gada 18. janvārī, Wayback Machine vietnē. Daba.lv
- ↑ Gada koks 2019 – Krimas liepa Dabasdati 2019. gada 18. janvārī.
- ↑ Gada augs 2019 – mazais zvagulis Botāniķu biedrība
- ↑ Gada sēne 2019 – ābeļu sarkodoncija Dabasdati 2019. gada 12. janvārī.
- ↑ Gada sūna 2019 – tūbainā bārkstlape Dabasdati 2019. gada 11. janvārī.
- ↑ Gada dzīvotne 2019 - veci vai dabiski boreāli meži Latvijas Dabas fonds 2019. gada 10. janvārī.
- ↑ Tūrismagids. «Vidzemes jūrmalas stāvkrasti – 2019. gada ģeovieta». DELFI (latviešu), 2019-01-15. Skatīts: 2019-01-24.
- ↑ Atašienes pilskalns - 2019. gada piemineklis LATVIJAS ARHEOLOGU BIEDRĪBA
- ↑ «Nākamgad veikalos aizliegs bezmaksas plastmasas maisiņus». lsm.lv. 2018. gada 25. oktobrī. Skatīts: 2018. gada 1. novembrī.
- ↑ «Par valsts veselības apdrošināšanas sistēmu». Veselības ministrijas mājaslapa. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 17. oktobrī. Skatīts: 2019. gada 2. janvārī.
- ↑ «Lielākā kokaīna krava Latvijas vēsturē: policija aiztur piecus cilvēkus». lsm.lv. 2018. gada 14. janvārī. Skatīts: 2018. gada 14. janvārī.
- ↑ «Centrāltirgus atjaunotajā Gastronomijas paviljonā mazāk vietas tirgotājiem, bet jauna ēdamzona». lsm.lv. 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2019. gada 15. janvārī.
- ↑ Līga Gaigala. «Mežaparka Lielās estrādes pamatos iebetonē vēstījumu nākotnei». lsm.lv, 2019. gada 16. janvārī. Skatīts: 2019. gada 16. janvārī.
- ↑ «Saeima ar 61 balsi apstiprina Kariņa valdību». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-01-24.
- ↑ «Uz jauno Zinātņu māju pārcelsies LU topošie mediķi, «fizmati» un citu jomu pētnieki». lsm.lv. 2019. gada 28. janvārī. Skatīts: 2019. gada 29. janvārī.
- ↑ «Valdība VID vadītājas amatā apstiprina Jaunzemi». lsm.lv. 2019. gada 5. februārī. Skatīts: 2019. gada 12. februārī.
- ↑ «Latviju Eirovīzijā pārstāvēs grupa «Carousel»». lsm.lv. 2019. gada 17. februārī. Skatīts: 2019. gada 19. februārī.
- ↑ «CVK ilggadējo vadītāju Cimdaru amatā nomaina Bērziņa». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-03-21.
- ↑ «Zināms iepirkšanās un izklaides centra “Akropole” atklāšanas datums». skaties.lv. Skatīts: 2019-03-24.
- ↑ «Ministrs atstādina Ušakovu no Rīgas mēra amata». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-05.
- ↑ ««Purvīša balvai 2019» astoņi kandidāti; balva par mūža ieguldījumu - Džemmai Skulmei». lsm.lv. 2019. gada 15. janvārī. Skatīts: 2019. gada 15. janvārī.
- ↑ ««Purvīša balvu 2019» saņem Ieva Epnere par darbu «Dzīvo atmiņu jūra»». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-04-18.
- ↑ «Jaunizveidoto Dejas balvu par mūža ieguldījumu piešķir Uldim Šteinam». lsm.lv. 2019. gada 18. janvārī. Arhivēts no oriģināla, laiks: 2019. gada 18. janvārī. Skatīts: 2019. gada 20. janvārī.
- ↑ «Par Valsts prezidentu ievēlēts Egils Levits». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-05-29.
- ↑ «Par Rīgas mēru ievēlēts Dainis Turlais». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-05-31.
- ↑ «Mūžībā devies gleznotājs Gunārs Ezernieks». www.lsm.lv (latviešu). Skatīts: 2019-05-28.