Māris (personvārds)

Vikipēdijas lapa

Māris ir latviešu personvārds. Domājams, tas darināts no vācu personvārda Morics (Moritz), kas savukārt cēlies no latīņu valodas vārda Maurus, kas nozīmē ‘maurs, moris’. Identiska cilme ir latviešu vīriešu vārdiem Mariss, Maris un sieviešu vārdiem Māra, Mara, Marisa.[1]

Māra vārdadiena tiek atzīmēta 22. septembrī. Pēc Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes datiem 2011. gada vidū Iedzīvotāju reģistrā bija reģistrēti 13 849 Māri.[2]

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pirmo reizi Latvijas teritorijā personvārds Māris dokumentos minēts Vidzemē, Dikļos 1736. gadā, baznīcas grāmatās. Pirmo reizi pamanītais fiksējums kādā latviešu kalendāra personvārdu sarakstā bija izdevumā, kas paredzēts 1908. gadam.[3]

Personvārda popularitāte dažādos vēstures posmos un tā sastopamība Latvijas vēsturiskajos novados: laika posmā 1601. — 1862. gados Vidzemē latviešu tautības ģimenēs pielietojums ir 0,01% attiecībā pret visu vīriešu vārdu pielietojumu minētā laika posmā; sociālo un nacionālo ciņu laika posmā 1863. — 1919. gados pielietojums dokumentos nav minēts; 1920.—1944. gados Rīgā, Vidzemē un Zemgalē pielietojums bija ap 0,162%; 1945. — 1970. gados visos novados ap 2,6%; 1973. gadā visos novados 2,2%.[1]

Cilvēki ar šādu vārdu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pamatraksts: Māris

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 K. Siliņš. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1990. 231 lpp. ISBN 5-7966-0278-0
  2. «PMLP Personvārdu datu bāze». Arhivēts no oriģināla, laiks: 2018. gada 15. decembrī. Skatīts: 2019. gada 2. janvārī.
  3. K.Siliņš. Latviešu personvārdu vārdnīca. Rīga: Zinātne, 1990. 26 lpp. ISBN 5-7966-0278-0