Mīkstā laka

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Pjēra Ogista Renuāra 1906. gada mīkstās lakas veidā radīts darbs "Kaila sēdoša sieviete"

Mīkstā laka (franču: Vernis mou) ir grafikas dobspiedes tehnikas veids, kurā plāksne tiek pārklāta ar mīkstu laku un taukiem, virs tiem uzklājot plānu papīru.[1]

Mīkstās lakas tehnikā zīmējums tiek uzzīmēts uz papīra. Zīmējumu noņem, pieliekot zīmējumam plāksni, kas pārklāta ar laku, kopā ar zīmējuma līnijās pielipušo laku pārnesot arī pašu zīmējumu. Zīmējumam uz plāksnes ir raksturīgs papīra faktūras nospiedums.

Ar terminu "mīksta laka" apzīmē gan dobspiedes tehniku, gan mākslas darbu, kas iespiests šajā tehnikā. Pirmo eksemplāru sauc par autoreksemplāru.

Mīkstās lakas tehnika radās 18. gadsimta otrajā pusē. Mākslinieku vidū, kas plaši izmantoja mīkstās lakas tehniku, ir minami Armāns Rasanfoss un Kēte Kolvica.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Daina Blūma. Mazā mākslas vēstures terminu vārdnīca. Rīga : Zvaigzne ABC, 2005. 113. lpp. ISBN 9984-369-62-5.