Mazo un vidējo uzņēmumu mārketings
 | Šis raksts neatbilst pieņemtajiem noformēšanas kritērijiem. Lūdzu, palīdzi uzlabot šo rakstu. Ja ir kādi ieteikumi, vari tos pievienot diskusijā. Vairāk lasi lietošanas pamācībā. |
Mazo un vidējo uzņēmumu mārketings (MVU mārketings) ir tirgzinības zinātnes virziens, kas pēta mārketinga jautājumus MVU. Tikai nesen pasaules zinātnieki šim virzienam sāka pievērst pastiprinātu uzmanību. Viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc šis virziens ir kļuvis aktuāls, ir apgalvojums, ka MVU neizmanto visas mārketinga iesējas vai izmanto tās nepilnīgi, lai palielinātu savu konkurētspēju. Līdz ar to MVU mārketinga viens no galvenajiem uzdevumiem ir palīdzēt paaugstināt MVU konkurētspēju un uzlabot uzņēmumu saimnieciskās darbības rezultātus.
Latvijā MVU veido 99,9% no visiem uzņēmumiem[nepieciešama atsauce] un nelielu uzņēmumu mārketinga stratēģijas izstrādes un konkurētspējas paaugstināšanas jautājumi mūsu valstī zinātniskā līmenī iepriekš praktiski nav pētīti. Zinātnisko pētījumu trūkums varētu būt viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc Latvijas MVU ir tik grūti paaugstināt savu konkurētspēju vietējā un starptautiskajos tirgos. Nepietiekama teorētiskā bāze neļauj MVU risināt praktiskās mārketinga problēmas un paaugstināt savu konkurētspēju. Ir pieradīts, ka MVU nevar izmantot daudzas mārketinga stratēģijas, kuras pielieto lielie uzņēmumi.[nepieciešama atsauce]
Īrijas universitātes profesors Devids Carsons (David Carson) šim jautājumam ir veltījis daudzus darbus un veicis vairākus pētījumus. Viņa pazīstamākie darbi par šo tēmu ir Issues which Impact upon Marketing in the Small Firm, 2003. g., The Evolution of Marketingi in Small Firms, 1985. g., SME marketing networking: a strategc approach, 2004. g., Effective Marketing Education for SME Executives, 1996. g. un Competitive advantage in SME, 2002. g.
Mazo un vidējo uzņēmumu loma Latvijas ekonomikā
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mazie un vidējie uzņēmumi (MVU) veido vienu no ekonomikas balstiem jebkurā valstī. Tā, piemēram, Amerikā MVU skaits sastāda 99% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem. Anglijā šis rādītājs ir līdzīgs un tas pietuvojas 99%. Krievijā 41% uzņēmumu atbilst MVU kritērijiem. Ķīnā šādu uzņēmumu ir 98%.[nepieciešama atsauce] Latvija šajā ziņā atkārto likumsakarības, kuras ir raksturīgas arī citām valstīm. Valstī ir 68 646 jeb 99,9% uzņēmumu, kas atbilst MVU kritērijiem. Saskaņā ar Latvijas Ekonomikas ministrijas datiem 69,9% iedzīvotāju ir nodarbināti tieši mazos un vidējos uzņēmumos un to ieguldījums sastāda 63,2% no IKP. Nomaksātie nodokļi Valsts kasē sastāda 66,4% no visiem nomaksātajiem nodokļiem [2008. gada 1. pusgads].[nepieciešama atsauce]
Uzņēmumu klasifikācija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Saskaņā ar Eiropas savienības likumdošanas aktiem[nepieciešama atsauce] primārais kritērijs, kas nosaka uzņēmuma piederību vienai vai citai grupai, ir darbinieku skaits. Sekundārais kritērijs ir apgrozījums. Komercsabiedrības tiek dalītas četrās grupās - mikro, mazie, vidējie un lielie uzņēmumi. Mikro uzņēmumos ir nodarbināti no viena līdz deviņiem darbiniekiem (apgrozījums ≤2 milj. EUR). Mazos uzņēmumos strādā no 10 līdz 49 darbiniekiem (apgrozījums ≤10 milj. EUR). Lai komercsabiedrībai būtu vidēja uzņēmuma statuss, tai ir jāatalgo no 50 līdz 249 darbiniekiem (apgrozījums ≤50 milj. EUR). Ikviens uzņēmums skaitīsies, kā liels, ja darbinieku skaits pārsniegs 250 (apgrozījums >50 milj. EUR).