Mac OS
 | |
 Mac OS X 10.5 "Leopard" | |
| Uzņēmums / izstrādātājs | Apple |
|---|---|
| OS saime | Mac OS (System 1-7, Mac OS 8-9), Unix (Mac OS X)[1][2][3] |
| Izstrādes process | Publiski izlaists |
| Pirmkoda modelis | Slēgtais pirmkods (ar atvērta pirmkoda] komponentiem) |
| Pēdējā izlaiduma versija | 10.12 macOS Sierra / 2016. gada 20. septembris |
| Licence | Īpašniekprogrammatūra EULA |
| Oficiālā mājaslapa | www.apple.com/macosx/ |
Mac OS ir grafiskas lietotāja saskarnes operētājsistēmu sērija, kuru izstrādā Apple Inc. (agrākā Apple Computer, Inc.) tās Macintosh datoru sistēmām. Ieskaitot Mac OS X, tā ir otrā populārākā operētājsistēma pasaulē (lietotāju daļa 2011. gadā bija 5,25 %)[4] Tieši ar Macintosh lietotāju pieredzi popularitāti ieguva grafiskā lietotāja saskarne. Pirmoreiz tā parādījās 1984. gadā ar Macintosh 128K izlaišanu, bet bez īpaša nosaukuma; parasti to dēvēja par "sistēmas programmatūru" (System software), tikai vēlāk tā ieguva nosaukumu Mac OS.
Pirmās Mac OS versijas bija savietojamas ar Motorola 68000 procesora Macintosh. Kad Apple izveidoja datorus ar PowerPC, operētājsistēma tika pārstrādāta šai arhitektūrai. Pēdējā vesija, kas izmantoja 68000 saimes procesorus (68040), bija Mac OS 8.1. Mac OS X (versija 10.5 "Leopard"), kurš aizstāja "klasisko" Mac OS, ir savietojams gan ar PowerPC, gan Intel procesoriem. Versija 10.6 ("Snow Leopard") atbalsta tikai Intel procesorus.[5] Atšķirībā no priekšgājējiem, Mac OS X ir Unix bāzēta operētājsistēma, kas izveidota uz tehnoloģijas pamata, kuru izstrādāja NeXT 1980. gadu otrajā pusē, līdz Apple iegādājās kompāniju 1997. gada sākumā. 2011. gada 20. jūlijā Apple oficiāli paziņoja par "Snow Leopard" nomaiņu uz "Lion" operētajsistēmu — nu jau astoto Mac OS versiju, kuras lielākās atšķirības ir lietojumprogrammas facetime un Icloud ienākšana, ka arī jaunas Multi touch iespējas skārienjutīgajiem vadības paneļiem. Kopējais uzlabojumu skaits jaunajā operētājsistēmā esot ap 250, tanī skaitā ilgi gaidītā iespēja lietot daudzas lietotnes pilnekrāna režīmā. Apple īpaši izceļ sekojošas Lion iespējas:
- Pēc datora izslēgšanas vai pēc programmas aizvēršanas, to atkal atverot vai ieslēdzot datoru, lietotās programmas tiks atvērtas tieši tajā vietā, kādu jūs to aizvērāt (tajā skaitā, ja kaut ko rakstījāt, piemēram e-pastā, vai Internetā un nenosūtījāt vai nesaglabājāt melnrakstā, rakstītais tiks saglabāts programmu vēlreiz atverot)
- Automātiska saglabāšanas funkcija jūsu dokumentiem
- Jūsu dokumentu dažādu versiju saglabāšana (katru reizi lietojot "saglabāt" pogu, tiks saglabāta dokumenta versija, tādējādi jūs varat atgriezties pie vairākām dokumenta versijām, veiktām pagātnē.
- "Airdrop" funkcija, kas ļauj jūsu datoram savienoties ar netālu esošajiem datoriem, lai izveidu pagaidu datņu apmaiņas tīklu, lai ātri apmainītos ar datnēm.
Lai šī operētajsistēma darbotos, lietotāja datoram jāatbilst šādām minimālajām prasībām: Intel Core 2 Duo, i3, i5, i7 vai Xeon procesors un 2 GB operatīvo atmiņu RAM. Lion ir pieejama Apple veikalā kā Snow Leopard uzlabojums, kā arī datoriem kas iegādāti veikalā pēc 2011. gada 20. jūlija operētajsistēmai Lion jābūt jau komplektācijā bez maksas.
Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- ↑ «The Open Brand - Register of Certified Products - Mac OS X 10.5 on Intel-based Macintosh computers» (angliski). The Open Group. Skatīts: 2009-11-22.
- ↑ «The Open Brand - Register of Certified Products - Mac OS X 10.6 on Intel-based Macintosh computers» (angliski). The Open Group. Skatīts: N2009-11-22.
- ↑ «Apple page on UNIX» (angliski). Apple Inc. Skatīts: 2008-11-05.
- ↑ Pēc kompānijas Net Applications datiem, 2011. gada janvārī operētājsistēmu tirgus daļas bija: Windows — 89,70 %, Mac — 5,25 %, iOS — 2,05 %, Linux — 0,95 %, Java ME — 0,81 %, Android — 0,49 %, citi — 0,49 % «Operating System Market Share, January, 2011» (angliski). Net Applications. Skatīts: 2011-01-16.
- ↑ «Mac OS X 10.6 Snow Leopard Installation and Setup Guide» (angliski). Apple Inc. Skatīts: 2010-04-06.
Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
- Mac OS X — oficiālā vietne
 | Šis ar informācijas tehnoloģijām saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|
