Macuo Basjo (japāņu: 松尾芭蕉, Matsuo Bashō; dzimis 1644. gadā, miris 1694. gada 28. novembrī) bija Edo perioda dzejnieks no Japānas. Savas dzīves laikā viņš bija slavens ar saviem darbiem, kas uzrakstīti dzejas žanrā, ko sauc par haiku. Mūsdienās Macuo Basjo ir atzīts par haiku meistaru. Bieži vien viņš tiek saukts vienkārši par Basjo.
Macuo Basjo ir dzimis 1644. gadā netālu no Ueno, Igas provincē. Viņa vārds bija Macuo Kinsaku (松尾金作), vēlāk bija zināms kā Macuo Čuemons Munefusa (松尾 忠右衛門 宗房),[1] un tikai tad, kad sāka rakstīt haiku, viņš pieņēma pseidonīmu Basjo. Viņš bija trešais bērns zema ranga samuraja Macuo Edzaemona ģimenē. Tēvs un vecākais brālis viņam iemācīja kaligrāfiju. Jaunībā aizrāvās ar ķīniešu dzejnieku darbiem, piemēram, ar Du Fu darbiem. Macuo Basjo pirmā uzrakstītā haiku ir datēta ar 1662. gadu. No 1664. gada viņš Kioto studēja dzeju. Līdz 1672. gadā viņš dienēja armijā Edo, bet pēc tam kļuva par dzejas skolotāju. 1677. gadā izveidoja haiku dzejas skolu. 1684. gadā sāka ceļot pa Japānu, un ceļojumu laikā guva vēl lielāku iedvesmu haiku rakstīšanai. Šajā laikā viņš uzrakstīja vienu no saviem ievērojamākajiem darbu Oku no Hosomichi, kuru pilnībā pabeidza tikai tad, kad jau trīs gadus bija nodzīvojis mājās. Mājās no ceļojuma pa Japānu atgriezās 1691. gadā. Viņš nomira 1694. gada 28. novembrī no vēdera slimības.[2]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Macuo Basjo.
