Mahidevrana

Vikipēdijas lapa
Mahidevrana
Mahidevranas kaps Prinča Mustafas mouzolejā Muradijes mošejā, Bursā
Dzimis aptuveni 1500.gadā
Miris 1581.gada 3.februārī, Bursā, Osmaņu Impērijā
Apglabāts Muradijes mošejā, Bursā
Dzīvesbiedre Suleimans Lieliskais
Bērni Princis Mustafa
Reliģija Sunnītu islāms

Mahidevrana (1500-1581), arī pazīstama kā Gulbahara, bija Osmaņu Impērijas sultāna Suleimana Lieliskā galvenā favorīte (pirms sultānes Hirremas) un prinča Mustafas māte.

Nosaukums un statuss[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Mahidevrana bija valdošā Sultāna vecākā izdzīvojušā dēla Prinča Mustafas māte, kurš bija galvenais troņmantnieks. Viņa ieņēma ievērojamu vietu sava dēla harēmā Manisā. Kamēr Sultāne Hirrema kļuva par Suleimana mīļāko un vēlāk par likumīgo sievu, Mahidevrana saglabāja Suleimana vecākā dēla mātes statusu, un daži diplomāti viņu dēvēja par Suleimana "pirmo sievu", neskatoties uz to, ka viņi nekad nebija precējušies. Hirremai, kļūstot par sultāna likumīgo, laulāto sievu, tika piešķirts tituls "Sultāne", bet visām pārējām favorītēm bija tituls "Hatuna", kas nozīmē dāma. Tāpēc Mahidevranai nebija sultānes tituls.

Izcelsme un agrīna dzīve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Par Mahidevranas agrīno dzīvi ir maz zināms. Viņas etniskā izcelsme ir strīdīgs jautājums. Viņa bija vai nu albāniete vai čerkesiete.

Attiecības ar Suleimanu[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Viņa bija viena no 17 sievietēm, kas iekļauta Suleimana harēma sarakstā, kamēr viņš bija Manisas gubernators; viņai nebija augstas pozīcijas, jo viņa pelnīja 4 akčes dienā kopā ar divām citām konkubīnēm, bet trīs citas pelnīja 5 akčes. Mahidevrana dzemdēja savu vienīgo bērnu Mustafu, kurš dzimis 1515. gadā, kamēr viņi bija Manisā, kur Suleimans bija sandžaka pārvaldnieks.

Kad Selims I nomira 1520. gadā, Suleimans kopā ar ģimeni pārcēlās uz Stambulu, Osmaņu impērijas galvaspilsētu, lai kāptu tronī. 1521. gadā Suleimans zaudēja divus citus dēlus, deviņus gadus veco Mahmudu un mazo Muradu, Mustafa kļuva par vecāko mantinieku. Tas Mahidevranai deva paaugstinātu stāvokli, taču Suleimana valdīšanas sākumā Mahidevrans sastapās ar  jaunu sāncensi Hirremu, kura drīz kļuva par Suleimana favorīti un vēlāk par Haseki un likumīgo sievu. Bernardo Navagero rakstījis, ka Suleimans ļoti Topkapi harēmā ļoti loloja gan Mahidevranu, gan Hirremu. Bet laikā no 1526. gada viņš pārtrauca pievērst uzmanību Mahidevranai un pilnībā pievērsās Hirremai.

Hirrema 1521. gadā dzemdēja savu pirmo dēlu Mehmedu, bet pēc tam Selimu (topošo sultānu Selimu II) 1524. gadā, sagraujot Mahidevranas kā sultāna vienīgā dēla mātes statusu. Abu sieviešu sāncensību daļēji apslāpēja Suleimana māte Sultāne Hafsa. Saskaņā ar Navagero ziņojumu rūgto sāncensību rezultātā izcēlās strīds, kurā Mahidevrana piekāva Hirremu, kas Suleimanu sadusmoja. Pēc Turcijas vēsturnieka Sakaoglu teiktā, šīs apsūdzības nebija patiesas. Mahidevrana pameta Stambulu kopā ar savu dēlu Mustafu, jo viņš tika iecelts par Manisas provinces gubernatoru, un pēc viņa nāves 1553. gadā viņa devās uz Bursu, kur viņa galu galā nomira. Turpretī Hirrema, kamēr viņas dēli tika nosūtīti uz provincēm kā Sandžakbeji, palika pilī.

Osmaņu ārvalstu novērotāji, īpaši Venēcijas Republikas vēstnieki, cieši sekoja Osmaņu dinastijas politikai; viņu komentāri par Mahidevranu deva ieskatu par prinča mātes būtisko lomu un par viņas padevību dēla labklājībai. Vēstnieks Pjetro Bragadins Suleimana valdīšanas sākuma gados ziņoja, ka, kaut gan abi vēl joprojām dzīvoja impērijas pilī Stambulā, Mustafa bija savas mātes "viss prieks".

Mustafas provinces amati[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Saskaņā ar turku tradīciju visiem prinčiem bija paredzēts strādāt kā provinces gubernatoriem (Sandžakbejiem) viņu apmācības ietvaros. Mustafa tika nosūtīts uz Manisu 1533. gadā svinīgajā ceremonijā, un Mahidevrana viņu pavadīja. Bassano ap 1540. gadu rakstīja, ka princim bija "visbrīnišķīgākais un krāšņākais galms, ne mazāk kā viņa tēvam" un ka "viņa māte, kas bija kopā ar viņu, dod norādījumus kā iegūt laužu mīlestību. " 1542. gadā viņš pārcēlās uz Amasju. No 1546. gada darbojās vēl trīs Suleimana dēli, un starp četriem prinčiem sākās konkurence par troņa mantošanu. Vēstnieks Bernado Navagero 1553. gada ziņojumā aprakstīja Mahidevranas centienus aizsargāt savu dēlu: "Mustafam blakus ir māte, kura ļoti rūpējas, lai pasargātu viņu no saindēšanās, un ikdienu atgādina, ka viņam nav nekā cita no kā izvairīties, un tiek teikts, ka viņš viņu neierobežoti ciena un godā. "

Mustafa bija ārkārtīgi populārs princis. Kad viņam bija tikai deviņi gadi, Venēcijas vēstnieks bija ziņojis, ka "viņam ir ārkārtējs talants, viņš būs karotājs, janičāri viņu ļoti mīl un viņš veic lieliskus varoņdarbus". 1553. gadā, kad Mustafam bija trīsdesmit astoņi gadi, Navagero rakstīja: "Nav iespējams aprakstīt, cik ļoti viņu visi mīl un vēlas kā troņa mantinieku." Baumas un spekulācijas vēstīja, ka tuvojoties Suleimana ilgās valdīšanas beigām, viņa dēlu sāncensība kļuva acīmredzama, turklāt gan Hirrema, gan lielvezīrs Rustems Pašā viņu vērsa pret Mustafu un Mustafa tika apsūdzēts par nemieru izraisīšanu. Tomēr nav pierādījumu par šādu sazvērestību. Kampaņas laikā pret Safavīdu Persiju 1553. gadā Suleimans pavēlēja Mustafu sodīt ar nāvi, apsūdzot viņu mēģinājumā gāzt tēvu no troņa; viņa vaina nodevībā, kurā viņš tika apsūdzēts, kopš tā laika nav ne pierādīta, ne atspēkota.

Saskaņā ar osmaņu tradīciju Mahidevrana bija Mustafas harēma priekšgalā. Līdz pat dēla dzīves beigām viņa centās aizsargāt Mustafu no viņa politiskajiem konkurentiem, un, visticamāk, uzturēja informatoru tīklus. Vēstnieks Trevisano 1554. gadā pastāstīja, ka Mustafas nāvessoda izpildes dienā Mahidevrana nosūtīja kurjeru, brīdinot viņu par tēva plāniem viņu nogalināt. Diemžēl Mustafa ziņu ignorēja; pēc Trevisano sacītā, viņš bija atteicies ņemt vērā draugu un pat mātes brīdinājumus.

Vēlākie gadi un nāve[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Vairākus gadus pēc dēla nāvessoda Mahidevranas dzīve bija problemātiska. Viņa devās uz Bursu, kur tika apglabāts viņas dēls Mustafa un kļuva par pēdējo konkubīni, kas devās pensijā uz Bursu. Mazāk veiksmīga nekā viņas priekšgājējas un, iespējams, pēc dēla nāvessoda apkaunota, viņa nespēja samaksāt nomas maksu par māju, kurā dzīvoja, un viņas kalpus vietējos tirgos izsmēja un krāpa. Mahidevranas situācija uzlabojās Suleimana valdīšanas beigās, kad viņas parādi tika samaksāti pēc sultānas pavēles un viņai tika nopirkta māja, iespējams, pēc Suleimana vienīgā izdzīvojušā dēla, Mustafas pusbrāļa Selima, pavēles. Beidzot finansiāli nodrošināta, Mahidevranai bija pietiekami daudz ienākumu sava dēla kapa uzturēšanai.

Viņas rehabilitācija bija iespējama tikai pēc konkurentes Hirremas nāves 1558. gadā. Mahidevrana nomira 1581. gadā, pārdzīvojot Suleimanu un visus viņa bērnus, un tika apglabāta Mustafas kapenēs.

Attēlojumi literatūrā un populārajā kultūrā[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

2003. gada TV miniseriālā Sultāne Hirrema Mahidevranas lomu atveidoja turku aktrise Hatidža Aslana. 2011. – 2014. gada televīzijas sēriālā Lieliskais Gadsimts Mahidevranu attēloja turku aktrise Nura Fetahoglu.