Maironis

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Maironis

Maironis, īstajā vārdā Jons Mačulis (lietuviešu: Jonas Mačiulis; dzimis 1862. gada 21. oktobrī, miris 1932. gada 28. jūnijā) bija lietuviešu romantisma dzejnieks.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maironis dzimis Pasandraves muižā (Pasandravio dvaras) Šiluvas pagastā netālu Tītuvēņiem (mūsdienu Raseiņu rajonā) brīvu zemnieku ģimenē. Maironis miris Kauņā.

Pamatizglītību un poļu valodas zināšanas Maironis ieguvis mājās. 1873. gadā viņš iestājās Kauņas ģimnāzijā, kuru pabeidza 1883. gadā. No 1883. līdz 1884. gadam viņš studēja literatūru Kijevas Universitātes Vēstures un filoloģijas fakultātē. 1884. gadā pēc tēva gribas Maironis iestājās Kauņas Garīgajā seminārā, to pabeidza 1888. gadā, un turpināja mācības Pēterburgas Garīgajā akadēmijā, kuru pabeidza 1892. gadā.

No 1892. līdz 1894. gadam un no 1909. līdz 1932. gadam Maironis bija pasniedzējs Kauņas Garīgajā seminārā, un laikā no 1909. līdz 1932. gadam bija arī tā rektors. 1903. gadā Maironis ieguva teoloģijas doktora grādu. No 1894. līdz 1909. gadam viņš bija profesors Pēterburgas garīgajā akadēmijā. No 1922. līdz 1932. gadam Maironis bija Kauņas Universitātes Morālās teoloģijas katedras vadītājs, un no 1923. līdz 1924. gadam pasniedza šajā universitātē lietuviešu literatūru.

Darbība[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maironis sācis rakstīt, mācoties sestajā klasē. Viņa pirmie darbi bijuši dzejoļi poļu valodā. Nozīmīgākā Mairoņa daiļrades daļa ir dzeja. Daudzi viņa darbi folklorizējušies, tos komponējuši J. Naujalis, Č. Sasnausks.

1885. gadā ar pseidonīmu "Zvaļonis" (Zvalionis) laikrakstā "Aušra" parādījās viņa pirmā publikācija - dzejolis "Lietuvas posts".

1891. gadā ar pseidonīmu "Staņislavs Zanavīks" (Stanislavas Zanavykas) izdota viņa pirmā grāmata - "Lietuvas vēsture jeb stāsti par Lietuvas pagātni" (Lietuvos istorija, arba apsakymai apie Lietuvos praeigą).

Pseidonīms "Maironis" radās, viņam studējot Pēterburgas Garīgajā akadēmijā.

1895. gadā tika izdots Mairoņa pirmais un vienīgais dzejoļu krājums "Pavasara balsis" (Pavasario balsai). Šim krājumam bija ļoti liela nozīme lietuviešu literatūras attīstībā.

Mairoņa daiļradi ietekmējuši poļu un krievu dzejnieki Adams Mickēvičs, Juzefs Kraševskis, Juliušs Slovackis, Aleksandrs Puškins, Mihails Ļermontovs, kā arī Garīgā semināra pasniedzēja Antana Baranauska darbs "Anīkšču sils" (Anykščių šilelis).

Darbi[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  • Krājums "Pavasara balsis" (Pavasario balsai, 1895)
  • Vēsturiska triloģija "Ķēstuta nāve" (Kęstučio mirtis, 1921), "Vītauts pie krustnešiem" (Vytautas pas kryžiuočius, 1925) un "Vītauts Dižais - karalis" (Didysis Vytautas - karalius, 1930)
  • Poēmas:
    • "Lietuva" (1888, nepublicēta)
    • "Caur ciešanām līdz godam" (Tarp skausmų į garbę, 1895, ar pseidonīmu "S. Garnis")
    • "No Birutas kalna" (Nuo Birutės kalno)
    • "Jaunā Lietuva" (Jaunoji Lietuva)
    • "Raseiņu Magde" (Raseinių Magdė, 1909)
    • "Mūsu bēdas" (Mūsų vargai, 1920)
  • Libreti:
    • "Kur glābiņš" (Kame išganymas, 1895)
    • "Nelaimīgās Dangutes vedības" (Nelaimingos Dangutės vestuvės, 1930)
  • Literatūrvēsturiski un kritiski darbi:
    • "Īss lietuviešu rakstniecības apskats" (Trumpa lietuvių rašliavos apžvalga, 1906)
    • "Īsa pasaules literatūras vēsture" (Trumpa visuotinės literatūros istorija, 1926)
  • Citi darbi:
    • "Lietuvas vēsture jeb stāsti par Lietuvas pagātni" (Lietuvos istorija, arba apsakymai apie Lietuvos praeigą, 1891)
    • Publicistiski raksti, teoloģiski darbi
    • Adama Mickēviča, A. Misē, Sjulī-Prudoma, Rigvēdas himnu u.c. tulkojumi

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]