Majorāns
| Majorāns Origanum majorana (L.) | |
|---|---|
 | |
| Klasifikācija | |
| Valsts | Augi (Plantae) |
| Nodalījums | Segsēkļi (Magnoliophyta) |
| Klase | Divdīgļlapji (Magnoliopsida) |
| Rinda | Panātru rinda (Lamiales) |
| Dzimta | Lūpziežu dzimta (Lamiaceae) |
| Ģints | Raudenes (Origanum) |
| Suga | Majorāns (O. majorana) |
 Majorāns Vikikrātuvē | |
Majorāns (Origanum majorana) ir lūpziežu dzimtas garšaugs. Latvijā reti sastopams dārzos.
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Tas ir daudzgadīgs (Viduseiropā tikai viengadīgs, tāpēc lakstaugs), neliels, līdz 50 cm gars puskrūms. Stublājs zarains. Lapas olveidīgas, kāts īss. Ziedkopa blīva, atrodas zaru galā, tai kopumā vairoga apveids. Ziedi sīki, sārti violeti. Auglis - ieapaļu riekstiņu skaldauglis. Zied no jūnija līdz septembrim.
Izplatība
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Savvaļā aug Mazāzijā.
Literatūra
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- E. F. Heeger. Handbuch des Arznei- und Gewürzpflanzenanbaus. Berlin 1989. ISBN 3-331-00191-0
 |
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Majorāns |