Maksims Grieķis

Vikipēdijas lapa
Svētais Maksims Grieķis
Sv. Maksims Grieķis vecticībnieku ikonā
Dzimis apm. 1475. gadā
Arta, Grieķija
Miris apm. 1556. gadā
Troicas Sergija lavra, Sergijevposada
Godā Pareizticība

Maksims Grieķis (grieķu: Μάξιμος ὁ Γραικός, krievu: Максим Грек, apm. 1475-1556) bija grieķu mūks, publicists, tulks un rakstnieks, darbojās mūsdienu Krievijas teritorijā. Kanonizēts krievu baznīcā svētmūku kārtā.

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ieguva izglītību Florencē. Kļuva par mūku un dzīvoja Atonā. 1516. gadā, pēc Krievzemes kņaza Vasilija III uzaicinājuma, atbrauca uz Maskavu, lai tulkotu grāmatas no grieķu valodas.

Par sadarbību ar baznīcas opozīciju tika sodīts 1525. un 1531. gada baznīcas koncilos. No 1525. līdz 1551. gadam bija ieslodzīts klosteru cietumos.

Krievu pareizticīgajā baznīcā tika kanonizēts 1988. gadā.

Bibliogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Maksims Grieķis savas dzīves laikā uzrakstīja daudz dažāda rakstura darbu: teoloģiskie, apoloģētieskie, garīgi tikumīgie. Saglabājušās ir arī viņa personīgās vēstules citiem cilvēkiem. Jau no 16. gadsimta viņa darbi bija ļoti izplatīti.

Par to, ka savos darbos apstiprināja vecticībnieku krusta zīmes pirkstu salikšanas veidu un divkāršo alelujas teikšanu, sākotnēji viņa godināšana tika aizliegta, bet šo darbu patiesību oficiālā baznīca neatzina.