Ajonora
| Ajonora | |
|---|---|
.jpg) Atona kalns | |
| Ģeogrāfija | |
.svg) | |
| Izvietojums | Halkidikes pussala |
| Koordinātas | 40°9′26″N 24°19′35″E / 40.15722°N 24.32639°EKoordinātas: 40°9′26″N 24°19′35″E / 40.15722°N 24.32639°E |
| Platība | 335,63 km² |
| Garums | 50 km |
| Platums | 7-12 km |
| Augstākais kalns |
Atons 2033 m |
| Administrācija | |
 Grieķija | |
| Galvaspilsēta | Karjesa |
| Demogrāfija | |
| Iedzīvotāji | 1811 |
| Blīvums | 5,40/km² |
| Tips | Jaukts |
| Kritērijs | i, ii, iv, v, vi, vii |
| Iekļauts | 1988 (12. sesija) |
| Aizsardzības nr. | 454 |
| Valsts |
Grieķija |
| Reģions | Eiropa un Ziemeļamerika |
 Ajonora Vikikrātuvē | |
Ajonora (grieķu: Ἅγιον Ὄρος, Agion Oros) jeb Atona ir pussala Grieķijas ziemeļaustrumos. Pussala atrodas Atonas klosteru republikas pārvaldībā[1], tai ir plaša autonomija ar iekšējiem likumiem, robežkontroli un aptuveni diviem tūkstošiem pastāvīgo iedzīvotāju.[2] Autonomā apgabala administratīvais centrs ir Karjesa (grieķu: Καρυές, Karjes). Pussala ir viens no trim Halkidikes pussalas izvirzījumiem. Tajā atrodas 20 Austrumu Pareizticīgās baznīcas klosteri. Pussala ir 50 km gara, platumā lielākais platums sasniedz 10 km.[3] Augstākais kalns — Atona jeb Atosa kalns (2033 m; grieķu: Όρος Άθως, Οros Αthos).
Pussala bijusi apdzīvota jau senajos laikos, gandrīz 1800 gadus to apdzīvo kristieši. Pussala pazīstama ar ilgām seno klosteru tradīcijām. Atona kalnā ir divdesmit lielie klosteri, no kuriem lielākā daļa ir grieķu, bet ir arī viens serbu klosteris - Hilandara klosteris (grieķu: Ιερά Μονή Χιλανδαρίου, serbu: Манастир Хиландар)[4], viens bulgāru klosteris - Zografa klosteris (grieķu: Ιερά Μονή Ζωγράφου, bulgāru: Зографски манастир)[5] un viens krievu klosteris - svētā Panteleimona klosteris (grieķu: Ιερά Μονή Αγίου Παντελεήμονος, krievu: Свято-Пантелеимонов монастырь)[6].
1988. gadā pussala iekļauta UNESCO Pasaules mantojuma sarakstā.
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ Rihards Berugs. Vara un ticība. Ceļojums uz skaistākajām baznīcām un klosteriem Eiropas austrumos - no Jeruzālemes līdz Finmarkai. Vivat, 2023. 182–225. lpp.
- ↑ Tasos Kokkinidis. «Mount Athos: A Monastic Community Where Time Stands Still». GreekReporter.com (en-US), 2023-12-19. Skatīts: 2024-12-15.
- ↑ Latvijas padomju enciklopēdija. 1. sējums. Rīga : Galvenā enciklopēdiju redakcija. 110.—111. lpp.
- ↑ «Hilandar – Agion Oros – Άγιον Όρος». agionoros.org. Skatīts: 2024-12-15.
- ↑ «Zografou – Agion Oros – Άγιον Όρος». agionoros.org. Skatīts: 2024-12-15.
- ↑ «Saint Panteleimon Monastery | Athos.Guide». Athos Guide (angļu). Skatīts: 2024-12-15.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Ajonora.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Ukrainas Interneta enciklopēdijas raksts (angliski)
- Krievijas Lielās enciklopēdijas raksts (2004-2017) (krieviski)
- Pasaules vēstures enciklopēdijas raksts (angliski)
- Katoļu enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
 | Šis ar Grieķiju saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|