Mandarīnu valoda
| Mandarīnu valoda 官話 Guānhuà | ||
|---|---|---|
| Valodu lieto: | Ķīna | |
| Reģions: | Galvenokārt Ziemeļķīna un Dienvidrietumķīna | |
| Pratēju skaits: | ap 885 miljoniem | |
| Reitings: | 1 | |
| Valodu saime: | Sinotibetiešu Ķīniešu valoda Mandarīnu valoda | |
| Valodas kodi | ||
| ISO 639-1: | zh | |
| ISO 639-2: | chi (B) | zho (T) |
| ISO 639-3: | cmn | |
 | ||
| Piezīme: Šī lapa var saturēt IPA fonētiskās rakstzīmes unikodā. Bez pilnīga renderēšanas atbalsta vajadzīgo simbolu vietā var redzēt jautājuma zīmes, kastes vai citus simbolus. | ||
Ziemeļrietumu
Pekinas
Dzi—Lu
Dzjao—Liao
Centrālā lidzenuma
Laņ—Jiņ
Dzjaņ-huai
Dienvidrietumu
Mandarīnu valoda (vienkāršotā ķīniešu: 官话; tradicionālajā ķīniešu: 官話; piņjiņs: Guānhuà) ir izplatītākā ķīniešu valodas dialektu grupa, kurā galvenokārt runā Ziemeļķīnā un Dienvidrietumķīnā. Pasaulē visvairāk cilvēku ikdienā lieto tieši mandarīnu valodu.
20. gadsimta sākumā par Ķīnas valsts valodu tika pieņemta standarta forma, kuras pamatā ir Pekinas dialekts ar citu mandarīnu dialektu elementiem. Standarta ķīniešu valoda ir Ķīnas un Taivānas, kā arī viena no četrām Singapūras oficiālajām valodām. Tā tiek izmantota arī kā viena no Apvienoto Nāciju Organizācijas oficiālajām valodām.
Skatīt arī
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu] | Šis ar valodniecību saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
 | Šis ar Ķīnu saistītais raksts ir nepilnīgs. Jūs varat dot savu ieguldījumu Vikipēdijā, papildinot to. |
|