Pāriet uz saturu

Mangolds fon Šternbergs

Vikipēdijas lapa
Baltijas raģions ap 1290. gadu

Mangolds fon Šternbergs, arī Manegolds, Manegolts. Dzimšanas gads nezināms, miris 1283. gadā. Kēnigsbergas komturs (1274. - 1280.). Teitoņu ordeņa Prūsijas landmestrs (1280. - 1283.) un Livonijas landmestrs (1281.-1283.)

Mangolda izcelsme nav zināma. Uzvārds "fon Šternbergs" tiek lietots vēlākos rakstu avotos, ne Mangolda dzīves laikā, tādējādi saistība ar Šternbergas pilsētiņu pie Vircburgas nav pierādāma.

Kēnigsbergā viņš ierodas 1274. gadā. Sākumā ir Ordeņa brālis, bet vēlāk kļūst par komturu. Šajā laikā notiek regulāras militārās sadursmes ar prūšiem un jātvingiem no Sūdavas.

Pēc Konrāda fon Feihtvangena atkāpšanās no amatiem, Mangolds sākotnēji kļūst par landmestru Prūsijā. Pēc 1281. gada rudenī Vīlandes pilī sanākušā Ordeņa kapitula lēmuma, Mangolds kļūst arī par Livonijas landmestru.

Landmestrs Mangolds pamatā uzturas Prūsijā vai vācu zemēs. Viņš veicina vācu zemnieku un amatnieku migrāciju uz iekarotajām prūšu zemēm.[1]. Marienburgas pils apgādei ar ūdeni un tās aizsargkanāla piepildīšanai ar ūdeni tiek uzbūvēts 8 km garš kanāls no Dabrovkas ezera.

1281. gada ziemā Mangolda karaspēks iebrūk Sūdavā, lai sakautu Skomantu, kurš spiests atkāpties un Ordenim turpmāk izdodas aizvien lielākā mērā pakļaut jātvingus. Lielās prūšu sacelšanās un karu postītajās teritorijās, īpaši Vārmē, kas stabilāk atrodas Ordeņa kontrolē, Mangolds izmitina kolonistus no vācu zemēm un Bohēmijas.

Pomerānijas hercogs Sambors II dažus gadus iepriekš bija sagrābis daļu no Olivas klostera zemēm. 1275. gadā Ordenis ieguva daļu no šīm zemēm - Meves apkaimi. Sambora II mantinieks Mestvins un Olivas klosteris izvirza pretenzijas uz šo teritoriju. 1282. gada maijā pāvesta legāts Miličā nosaka jaunu šo zemju dalījumu, un pēc ieilgušiem ķīviņiem par zemju, ūdenstilpņu un zvejas vietu piederību, 1283. gada sākumā Mestvins atteicās no savām tiesībām uz Meves apkaimi, kuras militāro kontroli pārņem Ordenis, tā iegūstot pirmās zemes Vislas kreisajā krastā.

Pēc Teitoņu Ordeņa virsmestra Hartmaņa fon Heldrungena nāves 1283. gada 19. augustā, Mangolds dodas uz Ako Svētajā zemē, lai piedalītos jauna virsmestra vēlēšanās. Mangolds Ako atkāpjas no Livonijas landmestra amata par labu Vilekenam fon Endorpam, kas Livonijas landmestra vēlēšanās bija ieņēmis otro vietu. Mangolds mirst uz kuģa Vidusjūrā, mājupceļā no Svētās zemes.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]