Vīlandes viduslaiku pils

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Vīlandes viduslaiku pils rekonstrukcija.
Vīlandes pilsdrupas - pils konventa ēkas siena.

Vīlandes viduslaiku pils (latīņu: castrum Fellin) jeb Vīlandes ordeņa pils (vācu: Ordensburg Fellin; igauņu: Viljandi ordulinnus) bija viduslaiku pils Vīlandē, Livonijas ordeņa Vīlandes komturejas centrs. Pēc Rīgas pils nopostīšanas Livonijas pilsoņu karā tā no 1297. gada līdz 1340. gadam kalpoja par Livonijas ordeņa mestru rezidenci un ordeņa pārvaldes centru.

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Polijas-Lietuvas karaspēka uzbrukums Vīlandes cietoksnim (1602).

Ordeņa pils uzbūvēta agrākās sakaliešu koka pils vietā 1224. gadā. Uzskata, ka tā pirmoreiz minēta 1154. gada al-Idrisi (arābu: أبو عبد الله محمد الإدريسي‎) pasaules kartes Tabula Rogeriana komentāros. 13. gadsimta Livonijas krusta karos Vīlandes sakalieši atkārtoti cīnījās ar Livonijas bīskapa vasaļiem un sabiedrotajiem letiem un līviem, 1217. gada Svētā Matīsa dienas kaujā pie Vīlandes pils krita līvu vadonis Kaupo, 1223. gadā Vīlandi iekaroja Zobenbrāļu ordenis ar saviem sabiedrotajiem. Pie pils izveidojās apmetne, kurai 1283. gadā ordeņa mestrs piešķīra pilsētas tiesības, tā bija Hanzas savienības locekle.

1480.-1481. gada Livonijas-Maskavijas kara laikā krievu karaspēks aplenca Vīlandes pili, tomēr pils aizstāvji samaksāja prasīto naudas summu un tā palika nenopostīta. Toties 1560. gadā Livonijas kara gaitā Vīlandes cietoksnis un pilsēta pēc četru nedēļu aplenkuma tika izpostītas, gūstā tika saņemts iepriekšējais ordeņa mestrs Vilhelms fon Firstenbergs, kas tika aizvests uz Krieviju, kur mira ieslodzījumā. Poļu-zviedru kara (1600-1629) gaitā Polijas-Lietuvas armija lielhetmaņa Jana Zamoiska vadībā gandrīz divu mēnešu aplenkuma laikā 1602. gada pavasarī galīgi iznīcināja cietokšņa nocietinājumus, kas vairs netika atjaunoti.

1878. gadā bijušās pils vietā sākās arheoloģiskie izrakumi. Pilsdrupas un tās ieskaujošais parks kļuva par iecienītu Vīlandes iedzīvotāju atpūtas vietu.

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Pilsdrupās iekārtota estrāde un muzejs. Lai no pilsētas varētu nokļūt līdz pilskalnam, 1931. gadā no Kaevumē kalna pār 13 m dziļo grāvi tika uzstādīts piekaramais tilts. No pilsdrupām paveras gleznains skats uz Vīlandes ezeru.[1]

Attēlu galerija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Hronikas liecības[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Rusova hronika par igauņu mēģinājumu ieņemt Vīlandes pili:

RussowChronicle.jpg

"Šī mestŗa (Burharda) laikā notika arī visu Vīlandes zemnieku sacelšanās, kuŗi Vilandes pilī gribēja nonāvēt komturu un visus vācus. Tā kā pils pret uzbrukumiem labi bija nodrošināta, tad zemnieki bija izdomājuši viltīgu sazvērestības plānu, kuŗu bija nolemts slepeni izvest. Vilandes apgabalā bija paradums, ka labības nodevas zemniekiem bija jānoved pilī. Laba daļa zemnieku, pēc viņu domām spējīga pārvarēt vācus pilī, bija norunājusi vienā dienā reizē ierasties pilī ar lieliem maisiem ragavās, bet katrā maisā vajadzēja atrasties ne labībai, bet stipram apbruņotam puisim. Kad vajadzīgais skaits zemnieku būtu ieradies pilī, viņi atraisītu maisus, izlaistu apbruņotos puišus un kopīgiem spēkiem apkautu visus vācus. Šis plāns zemniekiem patika un viņi nolēma Sv. Toma dienas vakarā viņu izvest galā. Bet par šo viltību vāciem Vilandes pilī paziņoja kāda veca sieva, jo šīs sievas dēls arī bija staŗp sazvērniekiem. Viņa no bažām par savu dēlu bija ieradusies pie vāciem un lūgusi viņas dēlu saudzēt, un bija aprādījusi kādas pazīmes būs tam maisam, kuŗā atradīsies viņas dēls. Viņas lūgumu vāci apsolīja pildīt atnestās ziņas dēļ. Kad zemnieki ar maisiem ragavās ieradās pie pils, pilī viņus ielaida tikai tādā skaitā, kuŗu vāciem būtu spējāms pārvarēt. Apbruņojušies vācieši nodūra visus zemniekus, kuŗi atradās maisos. Par sodu un atmiņu uz mūžīgiem laikiem vāci visā Vilandes apgabalā, arī nevainīgiem zemniekiem, uzlika jaunas nodevas, kuŗas bija jāmaksā katru gadu Sv.Toma dienas priekšvakarā."

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]