Sudava (zeme)

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Sudavas zeme kā prūšu cilšu kaimiņzeme 13. gadsimtā.
Lietavas zemes ķēniņa Mindauga valdījumi ar pakļautajām aukstaišu zemēm (Deltuvu, Nalseni un Alseni) ap 1260. gadu. Sudavas zeme atrodama uz dienvidrietumiem no Mindaugam pakļautajām zemēm Nemunas kreisajā krastā.

Sudava (lietuviešu: Sūduva, vācu: Sudauen, seprūšu: Sudawa) bija viens no jātvingu apdzīvotās zemes (latīņu: terra Jatwesouie, Gretuesia) nosaukumiem tagadējās Lietuvas (Suvalkijas un Dzūkijas rietumdaļas), Polijas ( Podlases vojevodistes daļas) un Baltkrievijas (Grodņas apgabala rietumdaļas) teritorijā.

Nosaukums[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Prūši jātvingu apdzīvoto zemi Nemunas kreisajā krastā dēvēja par Sūdavu (purvaino zemi). Lietuvieši viņu zemes austrumu daļu Nemunas labajā krastā dēvēja par Dainavu (dziesmu zemi). 19. gadsimtā lietuviešu valodas apritē iegājās Dzūkijas nosaukums, norādot uz vietējo iedzīvotāju lietuviešu valodas īpatnējo "dzūkisko izrunu".

Vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ap 1040. gadu jātvingu zemes ("Jotvu") mēģināja pakļaut Kijevas lielkņazs Jaroslavs Gudrais, bet 1253. gadā Lietuvas karalis Mindaugs Sudavu ("Dainavu") apsolīja Vācu ordenim. 1281. gadā liels ordeņa karaspēks sakāva sudaviešu ķēniņa Skomanta (Skomanda) karavīrus. Liela daļa jātvingu gāja bojā Ziemeļu krusta karu laikā, bet atlikusī daļa saplūda ar lietuviešiem, baltkrieviem, poļiem un vāciešiem. Pēc Polijas-Lietuvas kopvalsts nodibināšanas 1569. gadā Sudavas dienvidu daļu iekļāva Podlēzijas zemē (poļu: Podlasie - "poļiem (ļahiem) padotā zeme").

Mūsdienās[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Agrākās Sudavas teritorijā tagad atrodas Lietuvas Suvalkija un Dzūkijas dienvidrietumu daļa (Alītas rajona, Prienu rajona rietumdaļa, Lazdiju rajons), arī Polijas ziemeļaustrumu daļa un Baltkrievijas rietumu daļa.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]