Markvarts

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search

Markvarts jeb Markvards no Burbahas (vācu: Marquart von Burbach) bija Zobenbrāļu ordeņa bruņinieks (no 1210) un Aizkraukles pils komturs (1211—1231), kas no līvu pils pārvaldīja Aizkraukles novadu. 1229. gadā atvairīja zemgaļu iebrukumu un divkaujā ar zemgaļu valdnieku Viestardu tika ievainots. Vēlāk piedalījās kā liecinieks līgumu slēgšanā ar kuršiem 1230.—1231.gadā. Pēdējo reizi pieminēts 1234. gadā, tiek uzskatīts, ka viņš kopā ar daudziem citiem ordeņa karavadoņiem kritis Saules kaujā 1236.gadā (Benninghoven, 1965; Fenske, Militzer, 1993.

Izcelsme[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Markvards cēlies no dižciltīgo dzimtas Burbahā, kas atrodas dažus kilometrus uz austrumiem no Marburgas Vācijas rietumos.