Marlēna Dītriha

Vikipēdijas lapa
Pārlēkt uz: navigācija, meklēt
Marlēna Dītriha
Marlene Dietrich
Marlēna Dītriha
Dzimusi 1901. gada 27. decembrī
Šēneberga, Vācijas impērija (tagad Berlīnes rajons, Karogs: Vācija Vācija)
Mirusi 1992. gada 6. maijā (90 gadu vecumā)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Nodarbošanās Aktrise, dziedātāja
Darbības gadi 1919–1984
Oficiālā mājaslapa

Marija Magdalēna "Marlēna" Dītriha (vācu: Marie Magdalene "Marlene" Dietrich, dzimusi 1901. gada 27. decembrī, mirusi 1992. gada 6. maijā) bija vācu kinoaktrise un dziedātāja, pirmā aktrise no Vācijas, kas guvusi panākumus Holivudā. Pusgadsimtu ilgušo spožo karjeru Dītriha 1920. gados uzsāka Berlīnēkabarē dziedātāja un kinoaktrise. 1930. gados viņa Holivudā kļuva par filmu zvaigzni. Amerikas Kinoinstitūts (American Film Institute) nosaucis Dītrihu par vienu no visu laiku labākajām aktrisēm, ierindojot viņu devītajā vietā Dižāko Amerikas ekrāna leģendu sarakstā (Greatest American screen legends).

Biogrāfija[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Dītriha dzimusi 1901. gadā Berlīnē kā Marija Magdalēna. Viņas māte bija no pārtikušas Berlīnes ģimenes, kam piederēja juvelierizstrādājumu un pulksteņu ražošanas uzņēmums, bet tēvs bija policijas leitnants. Tēvs nomira 1907. gadā. Ģimenē meiteni sauca saīsināti par Lēnu vai Lēni. Tā vienpadsmit gadu vecumā Dītriha sāka saukties par Marlēnu — tas bija savienojums no viņas diviem vārdiem. Marlēna ieguva labu izglītību, mācījās vijoļspēli, interesējās par teātri un dzeju. Vijolnieces karjera pārtrūka rokas savainojuma dēļ.[1]

1919. gadā Dītriha uzsāka aktrises karjeru ar nelielām lomām teātrī. Pirmo reizi filmējās mēmajā filmā Der kleine Napoleon (1923) [2]

1923. gadā Dītriha apprecējās ar Rūdolfu Zīberu. 1924. gadā piedzima viņas vienīgais bērns — meita Marija Elizabete Zībere (kļuva par aktrisi, kino vēsturnieci Mariju Rīvu).

Pirmos lielos panākumus Vācijā Dītriha guva 1930. gadā režisora Jozefa fon Šternberga studijas UFA filmā "Zilais eņģelis" (Der Blaue Engel). Muzikālajā drāmā viņa atveidoja kabarē dziedātāju Lolu Lolu. Visas šajā lentā izpildītās dziesmas uzreiz iemantoja popularitāti un vēlāk kļuva par Dītrihas koncertrepertuāra klasiku. Pēc filmas pabeigšanas Dītriha, paklausot Šternberga ieteikumam un mudinājumam, pārcēlās uz ASV, kur Holivudā viņu sadarbība turpinājās. Tapa vairākas veiksmīgas filmas, turklāt Dītriha, pateicoties gan lomām, gan nopietnām investīcijām viņas publiskajā tēlā, kļuva par kinozvaigzni.

Par lomu filmā Morocco (1930) Dītriha tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise. Veiksmīga kinokarjera Holivudā turpinājās trīsdesmitajos gados, arī četrdesmitajos. Bez Šternberga filmējusies arī pie tādiem izciliem režisoriem kā Ernsts Lubičs, Billijs Vailders un Alfrēds Hičkoks. Starp nozīmīgākajām lomām bija lomas filmās Stage Fright (1950), Witness for the Prosecution (1957; tika nominēta Zelta Globusa balvai), Judgment at Nuremberg (1961; ieguva Dāvida di Donatello balvu). 1960. gadā Dītrihai piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā.

Ar laiku Dītriha sāka filmēties retāk un pievērsās aktīvai koncertdarbībai, tūrēs apbraukājot visu pasauli, bet vienmēr, līdz pat skatuves karjeras noslēgumam 1975.gadā, nevainojami uzturot "mūžīgās Marlēnes" tēlu. Pēdējā kinoloma bija 1978. gada filmā Just a Gigolo.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]