Marlēna Dītriha
Marlēna Dītriha Marlene Dietrich | |
---|---|
Dzimusi |
1901. gada 27. decembrī Šēneberga, Vācijas Impērija (tagad Berlīnes rajons, Vācija) |
Mirusi |
1992. gada 6. maijā (90 gadu vecumā) Parīze, Francija |
Nodarbošanās | Aktrise, dziedātāja |
Darbības gadi | 1919–1984 |
Paraksts | |
Oficiālā mājaslapa |
Marija Magdalēna "Marlēna" Dītriha (vācu: Marie Magdalene "Marlene" Dietrich, dzimusi 1901. gada 27. decembrī, mirusi 1992. gada 6. maijā) bija vācu kinoaktrise un dziedātāja, pirmā aktrise no Vācijas, kas guvusi panākumus Holivudā. Pusgadsimtu ilgušo spožo karjeru Dītriha 1920. gados uzsāka Berlīnē kā kabarē dziedātāja un kinoaktrise. 1930. gados viņa Holivudā kļuva par filmu zvaigzni. Amerikas Kinoinstitūts (American Film Institute) nosaucis Dītrihu par vienu no visu laiku labākajām aktrisēm, ierindojot viņu devītajā vietā Dižāko Amerikas ekrāna leģendu sarakstā (Greatest American screen legends).
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Dītriha dzimusi 1901. gadā Berlīnē kā Marija Magdalēna. Viņas māte bija no pārtikušas Berlīnes ģimenes, kam piederēja juvelierizstrādājumu un pulksteņu ražošanas uzņēmums, bet tēvs bija policijas leitnants. Tēvs nomira 1907. gadā. Ģimenē meiteni sauca saīsināti par Lēnu vai Lēni. Tā vienpadsmit gadu vecumā Dītriha sāka saukties par Marlēnu — tas bija savienojums no viņas diviem vārdiem. Marlēna ieguva labu izglītību, mācījās vijoļspēli.[1] Pēc tam vairāk sāka interesēties par teātri un dzeju un vijolnieces karjerai nepievērsās, atsaucoties uz rokas savainojumu.[2]
1919. gadā Dītriha uzsāka aktrises karjeru ar nelielām lomām teātrī. Pirmo reizi filmējās mēmajā filmā Der kleine Napoleon (1923) [3]
1923. gadā Dītriha apprecējās ar Rūdolfu Zīberu. 1924. gadā piedzima viņas vienīgais bērns — meita Marija Elizabete Zībere (kļuva par aktrisi, kino vēsturnieci Mariju Rīvu).
Pirmos lielos panākumus Vācijā Dītriha guva 1930. gadā režisora Jozefa fon Šternberga studijas UFA filmā "Zilais eņģelis" (Der Blaue Engel). Muzikālajā drāmā viņa atveidoja kabarē dziedātāju Lolu Lolu. Visas šajā lentā izpildītās dziesmas uzreiz iemantoja popularitāti un vēlāk kļuva par Dītrihas koncertrepertuāra klasiku. Pēc filmas pabeigšanas Dītriha, paklausot Šternberga ieteikumam un mudinājumam, pārcēlās uz ASV, kur Holivudā viņu sadarbība turpinājās. Tapa vairākas veiksmīgas filmas, turklāt Dītriha, pateicoties gan lomām, gan nopietnām investīcijām viņas publiskajā tēlā, kļuva par kinozvaigzni.
Par lomu filmā Morocco (1930) Dītriha tika nominēta Amerikas Kinoakadēmijas balvai kā labākā aktrise. Veiksmīga kinokarjera Holivudā turpinājās trīsdesmitajos gados, arī četrdesmitajos. Bez Šternberga filmējusies arī pie tādiem izciliem režisoriem kā Ernsts Lubičs, Billijs Vailders un Alfreds Hičkoks. Starp nozīmīgākajām lomām bija lomas filmās Stage Fright (1950), "Apsūdzības lieciniece" (1957; tika nominēta Zelta globusa balvai), Judgment at Nuremberg (1961; ieguva Dāvida di Donatello balvu). 1960. gadā Dītrihai piešķīra zvaigzni Holivudas Slavas alejā.
Ar laiku Dītriha sāka filmēties retāk un pievērsās aktīvai koncertdarbībai, tūrēs apbraukājot visu pasauli, bet vienmēr, līdz pat skatuves karjeras noslēgumam 1975. gadā, nevainojami uzturot "mūžīgās Marlēnes" tēlu. Pēdējā kinoloma bija 1978. gada filmā Just a Gigolo.
Pazīstamākās filmas
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- "Zilais eņģelis" (Der blaue Engel, 1930, režisors Jozefs fon Šternbergs)
- "Maroka" (Morocco, 1930, režisors Jozefs fon Šternbergs)
- "Apkaunotā" (Dishonored, 1931, režisors Jozefs fon Šternbergs)
- "Šanhajas ekspresis" (Shanghai Express, 1932, režisors Jozefs fon Šternbergs)
- "Blondā Venēra" (Blonde Venus, 1932, režisors Jozefs fon Šternbergs)
- "Purpura imperatore" (The Scarlet Empress, 1934, režisors Jozefs fon Šternbergs)
- Angel (1937, režisors Ernsts Lubičs)
- "Destrija jāj atkal" (Destry Rides Again, 1939, režisors Džordžs Māršals)
- A Foreign Affair (1948, režisors Billijs Vailders)
- "Skatuves bailes" (Stage Fright, 1950, režisors Alfreds Hičkoks)
- "Rančo ar sliktu slavu" (Rancho Notorious, 1952, režisors Frics Langs)
- "Apsūdzības lieciniece" (Witness for the Prosecution, 1957, režisors Billijs Vailders)
- "Ļaunuma pieskāriens" (Touch of Evil, 1958, režisors Orsons Velss)
- "Nirnbergas prāva" (Judgment at Nuremberg, 1961, režisors Stenlijs Kreimers)
Atsauces
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- ↑ «Marlene Dietrich Biography». biography.com.
- ↑ «Marlene Dietrich». britannica.com.
- ↑ «Marlene Dietrich». newworldencyclopedia.org.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]- Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Marlēna Dītriha.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Visuotinė lietuvių enciklopedija raksts (lietuviski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Lielās Ukrainas enciklopēdijas raksts (ukrainiski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- IMDb profils (angliski)
- Internet Broadway Database profils (angliski)
- AllMovie profils (angliski)
|