Marselēns Bertlo

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Marselēns Bertlo
Marcellin Berthelot
Marselēns Bertlo
Personīgā informācija
Dzimis 1827. gada 25. oktobrī
Parīze, Francijas karaliste
(Karogs: Francija Francija)
Miris 1907. gada 18. martā (79 gadi)
Parīze, Karogs: Francija Francija
Zinātniskā darbība
Zinātne ķīmija, termoķīmija
Darba vietas Francijas Koledža
Alma mater Sorbonna
Pasniedzēji Teofils Žils Pelūzs, Žans Batists Dimā
Sasniegumi, atklājumi organisko vielu iegūšana no neorganiskajām

Pjērs Ežēns Marselēns Bertlo (franču: Pierre Eugène Marcellin Berthelot; dzimis 1827. gada 25. oktobrī, miris 1907. gada 18. martā) bija franču ķīmiķis, zinātnes vēsturnieks un politiķis.

Veicis dažādu organisko vielu sintēzi no neorganiskajām (piemēram, sintezējis taukus). Pētījumu rezultāti deva triecienu uzskatiem par organisko vielu rašanos t.s. "dzīvības spēka" klātbūtnē. Viens no termoķīmijas pamatlicējiem. Pētījis sprādziena procesus. Sīkāk nodarbojies ar terpēnu pētījumiem. Bija naftas neorganiskās izcelsmes teorijas piekritējs.

Publicējis darbus par zinātnes vēsturi, tai skaitā par alķīmiju,[1], par Lavuazjē[2]. No 1886. līdz 1887. gadam - izglītības ministrs, bet no 1895. līdz 1896. gadam - Francijas ārlietu ministrs.[3]

Bertlo nomira pēkšņā nāvē 1907. gada 18. martā, tūlīt pēc savas sievas Sofijas nāves. Abi kopā apglabāti Panteonā Parīzē.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. Les origines de l'alchemie (Paris, G. Steinheil, 1885).
  2. La révolution chimique: Lavoisier (Paris Germer-Baillière, 1890)
  3. «Marcelin Berthelot (1827-1907)». isimabomba.free.fr.

Ārējās saites[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]