Mērija Šellija
| ||||||||||||
| ||||||||||||
Mērija Šellija (Mary Shelley), meitas vārds Mērija Volstonkrafta Godvina (Mary Wollstonecraft Godwin; dzimusi 1797. gada 30. augustā, mirusi 1851. gada 1. februārī) bija angļu romānu un stāstu rakstniece, dramaturģe, esejiste un biogrāfe, kuras pazīstamākais darbs ir gotiskais romāns "Frankenšteins" (1818). Mazāk zināms, bet, iespējams, labākais Mērijas Šellijas romāns ir "Pēdējais cilvēks" (The Last Man, 1826). Šie abi darbi ļauj Mēriju Šelliju uzskatīt par vienu no svarīgākajiem zinātniskās fantastikas literatūras priekštečiem.
Biogrāfija
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Mērija Šellija piedzima Londonā pazīstamas feministes un rakstnieces Mērijas Volstonkraftas un filozofa un anarhista Viljama Godvina ģimenē. Viņas māte nomira desmit dienas pēc dzemdībām. Mērija Šellija saņēma izcilu mājas izglītību.
1814. gadā Mērija Šellija aizbēga uz Franciju kopā ar slaveno angļu romantisma dzejnieku Pērsiju Šelliju, kas viņas dēļ bija pametis sievu, un savu pusmāsu Džeinu Kleirmontu. Mērija Šellija bija iepazinusies ar Pērsiju Šelliju, kad tas kopā ar savu sievu bija viesojies pie viņas tēva. Kad pēc dažām nedēļām viņi atgriezās Anglijā, Mērijas Šellijas tēvs, radikālais brīvās mīlestības sludinātājs, atteicās viņus pat satikt un turpmākos divus gadus ar Mēriju Šelliju nerunāja.
1816. gada maijā Mērija Šellija ar vīru un Džeinu (tad jau — Kleiru) Kleirmontu devās pavadīt vasaru pie Ženēvas ezera. Kādā vakarā, laikapstākļu spiesti pavadīt telpās, viņi kopā ar grupu citu jaunu rakstnieku un intelektuāļu, ietekmējušies no spoku stāstiem no grāmatas Fantasmagoriana, nolēma sarīkot savstarpējas sacensības šausmu stāstu sacerēšanā. Viens no šī vakara viesiem — Džons Polidori — vēlāk sarakstīja romānu "Vampīrs" (The Vampyre, 1819), kas lielā mērā ietekmēja Bremu Stokeru. Nākamajā naktī Mērija Šellija esot redzējusi sapni, kas bijis romāna "Frankenšteins" pamatā.
1816. gada septembrī Mērija Šellija ar Persiju Šelliju atgriezās Anglijā. Tā paša gada 9. oktobrī viņas pusmāsa Fanija Aimleja izdarīja pašnāvību, savukārt 10. decembrī pašnāvību izdarīja Pērsija Šellija pirmā sieva Herieta.
1816. gada 30. decembrī, drīz vien pēc Herietas nāves, Pērsijs un Mērija apprecējās. 1817. gada pavasarī Mērija Šellija pabeidza rakstīt "Frankenšteinu". Sākumā viņi dzīvoja vairākās vietās Anglijā, pēc tam Itālijā. Itālijā nomira divi viņu bērni — meita Kleira un dēls Vills.
Mērija Šellija uzrakstīja vēl dažus romānus — Valperga (1823), Last Man (1826), The Fortunes of Perkin Warbeck (1830), Lodore (1835), Falkner (1837).
Mērija Šellija nomira 1851. gada 1. februārī 53 gadu vecumā Londonā, nāves cēlonis — smadzeņu vēzis.
Ārējās saites
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]
Vikikrātuvē par šo tēmu ir pieejami multivides faili. Skatīt: Mērija Šellija.
- Encyclopædia Britannica raksts (angliski)
- Brockhaus Enzyklopädie raksts (vāciski)
- Encyclopædia Universalis raksts (franciski)
- Zinātniskās fantastikas enciklopēdijas raksts (angliski)
- Enciklopēdijas Krugosvet raksts (krieviski)
|