Angļi

Angļi
Visi iedzīvotāji
	apmēram 48,5 miljoni
Reģioni ar visvairāk iedzīvotājiem
	Apvienotā Karaliste (37,6 milj.); Kanāda (1 milj.); Austrālija (940 tūkst.) ; ASV (650 tūkst.); Dienvidāfrika (230 tūkst.); Indija (188 tūkst.); Jaunzēlande (188 tūkst.)
Valodas
	angļu
Reliģijas
	Anglikānisms
Radnieciskas etniskas grupas
	vācieši, franči, skoti, nīderlandieši, flāmi, zviedri, dāņi, norvēģi, islandieši

Angļi (angļu: Englishmen, senangļu: Englisc) ir tauta Apvienotajā Karalistē, Anglijas pamatiedzīvotāji. Kopējais skaits apmēram 48,5 miljoni.

Izcelsme un vēsture[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

Angļi cēlušies no vairākām seno ģermāņu ciltīm (angliem, sakšiem, jitiem un frīziem), kas 5. gadsimtā šķērsoja Ziemeļjūru un apmetās Britānijā, kuru bija pametuši romieši. Viņi izspieda, iznīcināja un asimilēja senos iedzīvotājus — ķeltus (britus).

6. gadsimtā izveidojās pirmās valstis Britānijā. Cīnoties pret vikingiem, konsolidējās vienota anglosakšu etniskā identitāte. Pēc tam, kad 1066. gadā Angliju iekaroja normāņi, vairākus gadsimtus augstmaņi runāja franciski, bet tauta — angliski, līdz abi komponenti konsolidējās vienotā angļu tautā.

17. gadsimta Anglijas pilsoņu karš un sekojošā straujā valsts attīstība radīja Britu impēriju un masveida emigrāciju uz jaunajām kolonijām. Sajaucoties ar vietējiem iedzīvotājiem un iebraucējiem no citām valstīm, angļi kļuva par vairāku jaunu nāciju pamatveidotājiem (amerikāņi, anglokanādieši, austrālieši, jaunzēlandieši u.c.).