Mazsalacas velnala

Mazsalacas Velnala jeb Velna pagrabs atrodas Salacas labajā krastā Neļķu klintīs, lejpus Mazsalacas. Velnala ir arheoloģiskais piemineklis un sena kulta vieta. Alas ieeja izskatās kā šaurs tunelis ar augstumu 1,4 m, bet dziļumā atrodas plaša telpa, kuras platums ir 9,5 metri un augstums 3,4 metri. Kopējais alas garums ir 16,4 metri pēc 1985. gada mērījumiem. Pirmos izrakumus veicis 1876. gadā J.K.G. Sīverss, kurš alas priekšā atrada kultūrslāni ar pelniem, bet 1985. gadā Jānis Urtāns neveiksmīgi mēģināja Velnalas ieejas priekšā aizrakties līdz kultūrslānim. Alai ir unikāls sūfozijas veidojums, pie ieejas atrodas milzīga sufozijas piltuve. Iespējams, ka tagadējā Velnala ir maza atlieka no kādreizējās alas.

Šī ala literatūrā aprakstīta jau 18. gadsimtā.

Netālu no Mazsalacas Velnalas atrodas Neļķu klinšu ala, tās garums ir 6,3 metri, alas ieejas augstums ir tikai 50 centimetri, tādēļ ala ir stipri aizbirusi, bet tās iekšpusē augstums palielinās līdz 80 centimetriem. Ala atklāta 2007. gadā.