Meandropsinas
Meandropsinas Meandropsina Munier-Chalmas, 1898 | |
---|---|
Klasifikācija | |
Valsts | Rhizaria |
Tips | Foraminīferas (Foraminifera) |
Klase | Tubothalamea |
Kārta | Miliolīdas (Miliolida) |
Virsdzimta | Soritoīdas (Soritoidea) |
Dzimta | Meandropsinīdas (Meandropsinidae) |
Ģints | Meandropsinas (Meandropsina) |
Meandropsinas (Meandropsina) ir izmirusi bentisku foraminiferu ģints meandropsinīdu dzimtā (miliolīdu kārta). Ģinti 1898. gadā aprakstīja franču ģeologs Ernests Munjē Čalmass. Ģeohronoloģiski meandropsinas ir atrodamas Spānijas un Irānas augšējā krīta nogulumos (santonas laikmets). Tipveida suga ir Meandropsina vidali Schlumberger, 1898. Bez tās ir zināmas vēl divas sugas: M. anahensis Henson, 1950 un M. iranica Henson, 1950[1].
Apraksts
[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]Čaula ir liela, diskveidīga, līdz 17 mm diametrā un 0,5 mm bieza. Agrīnajā stadijā tā ir planispirāla. Kameras ar gandrīz vienādu augstumu, kaut arī strauji palielinās platumā, tālāk kļūst peneroplīdveidīgas un beigās kļūst cikliskas. Kameru iekšpuse ir sadalīta ar daudzām saīsinātām vertikālām septulām, veidojot secīgas kameras. Kameru sānu daļa zaudē gludumu un uz čaulas ārējās malas veidojas meandrveidīgas ribiņas. Čaulas sieniņas ir no kalcīta, neperforētas. Centrālā atvere sastāv no daudzām porām, kas gar ārējo malu veido vairākas rindas.