Melanīni

Vikipēdijas lapa
Jump to navigation Jump to search
Eimelanīna struktūrformulas daļa

Melanīni ir augstmolekulāri pigmenti, kas ir indola vai tam līdzīgu vielu atvasinājumu polimēri. Tos sintezē vairums dzīvo organismu. Melanīnu dabas pētījumi un to metabolisma īpašības norāda uz melanīnu polifunkcionalitāti (farmakoloģiskie efekti pie dažādas ģenēzes slimību ārstēšanas).[1]

Melanīni galvenokārt iedalās divos veidos:[1]

  • eimelanīni (nešķīstoši melni vai tumši brūni pigmenti);
  • feomelanīni (sārmos šķīstoši pigmenti dzeltenīgi sarkanā krāsā).

Bez tam ir pazīstami arī neiromelanīni, allomelanīni un piomelanīni.

Izšķir atšķirīgus abu melanīnu pamatgrupu sintēzes veidus, kas rada principiālas atšķirības uzbūvē un funkcijās abām grupām.[1] Melanīni sintezējas no aminoskābes tirozīna; augstākajiem dzīvniekiem tas notiek īpašās šūnās — melanocītos. Atšķirībā no eimelanīniem, feomelanīnu sintēzei nepieciešams arī cisteīns.

Albīniem organismiem melanīna sintēze nenotiek.

Atsauces[labot šo sadaļu | labot pirmkodu]

  1. 1,0 1,1 1,2 Королёв О.В., Куликова Н.А., Алексеева Т.Н., Степанова Е.В., Давидчик В.Н., Беляева Е.Ю. & Цветкова Е.А. Сравнительная характеристика грибного меланина и гуминоподобных веществ, синтезируемых Cerrena maxima 0275. Прикладная биохимия и микробиология. 2007, том 43, №1 с. 69-76